Pēdējos deviņos mēnešos ūdens daudzums Latvijas upēs bijis mazāks par nomu, un paredzams, ka decembris kļūs par desmito mēnesi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Latvijas upēs jau desmito mēnesi saglabājas pazemināts ūdens daudzums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šogad tikai janvārī un februārī ūdens apjoms upēs bija lielāks nekā ierasts, un kopš marta tas ir zem ilggadējā vidējā rādītāja. Lielāko upju ūdenīgums vasaras mēnešos noslīdēja līdz 23-44% no normas, rudenī tas kļuva vēl mazāks - Lielupes ūdenīgums oktobrī saruka līdz 21%, ūdens daudzums Aiviekstē noslīdēja līdz 18% no normas.
Daugavā visvairāk ūdens tradicionāli bija aprīlī, mēneša 15.datumā ūdens pietece Pļaviņu hidroelektrostacijā sasniedza 2293 kubikmetrus sekundē. Savukārt no jūlija līdz oktobrim tā ne reizi nepārsniedza 200 kubikmetru sekundē.
Attiecībā pret daudzu gadu vidējo rādītāju Daugavas ūdenīgums šogad sarucis no 406% janvārī līdz 33% oktobrī. Dati par novembri vēl nav apkopoti.
Ja vien decembris nepārsteigs ar lielu siltumu un stiprām lietavām, arī gada pēdējā mēnesī ūdens daudzums Latvijas upēs būs zemāks par normu.
Novembra beigās atnākušā sala ietekmē lielākajā daļā upju izveidojusies ledus sega, tās nav upju straujākajos posmos. Ledus upēs ir plāns, un kāpšana uz tā var būt bīstama dzīvībai.
Kā ziņots, Latvijas hidroelektrostacijās šogad desmit mēnešos elektroenerģija saražota par 33,2% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopš pavasara valdošā sausuma dēļ daudzviet Latvijā trūkst ūdens akās.