Sestdien badastreiku uzsākuši divi Katalonijas neatkarības kustības līderi, kuri atrodas pirmstiesas apcietinājumā.
Divi ieslodzītie Katalonijas neatkarības līderi sāk badastreiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katalāņu Nacionālās sapulces (ANC) līderis Džordi Sančess un bijušais Katalonijas valdības ministrs Džordi Turuljs šādu soli spēruši, lai pievērstu uzmanību savam liktenim, preses konferencē pavēstīja advokāts Džordi Pinja.
"Es viņiem neieteicu šādu rīcību, tas ir manu klientu lēmums un es viņus pilnībā atbalstu," paziņoja Pinja.
Viņa nolasītajā paziņojumā abi apcietinātie apsūdz Spānijas Konstitucionālo tiesu, ka tā bloķē viņu apelāciju pret ieslodzījumu nonākšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Spānijas prokuratūra pieprasījusi līdz 25 gadiem ilgus cietumsodus Katalonijas neatkarības kustības līderiem, kuri apsūdzēti par dumpi un valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.
Spānijas Augstākā tiesa oktobrī deva rīkojumu, ka 18 bijušajiem Katalonijas līderiem ir jāstājas tiesas priekšā saistībā ar viņu lomu reģiona neatkarības pasludināšanā.
Tiesa paziņoja, ka deviņi apcietinātie katalāņu separātistu līderi, arī bijušais Katalonijas vicepremjers Urials Džunkerass, ir jātiesā par dumpi, par ko draud līdz 25 gadiem cietumā.
Bijušais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, kuram bija svarīga loma separātistu kustībā un kurš šobrīd dzīvo trimdā Beļģijā, nav šajā apsūdzēto grupā, jo Spānija neparedz iespēju tiesāt aizmuguriski.
Līdzās Džunkerasam tiesas priekšā būs jāstājas vēl pieciem bijušajiem Katalonijas ministriem, kā arī bijušajai Katalonijas parlamenta spīkerei Karmei Forkadeļai.
Tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām dumpī būs jāstājas arī divu aktīvistu organizāciju līderiem - Katalāņu Nacionālās sapulces (ANC) un "Omnium Cultural" vadītājiem Džordi Sančesam un Džordi Kuišaram.
Daži gaidāmās prāvas dalībnieki apsūdzēti arī krāpšanā un par nepakļaušanos varasiestādēm.
Katalonijas valdība pagājušā gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.
Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī premjerministrs Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā.
Kopumā 13 separātistu līderi apsūdzēti dumpī. No viņiem deviņi Spānijā atrodas pirmstiesas apcietinājumā, citi dzīvo trimdā Beļģijā, Skotijā un Šveicē.