Daļu no Dobeles novadā plānotā vēja parka zemes nesen pārpirkusi kāda lauksaimniecības firma (6)

Kompānija jau saslēgusi nomas līgumus ar zemju īpašniekiem, vietās, kur iecerēts uzstādīt vērienīgās iekārtas. Nekā personīga izdevies uzzināt, kādu ieguvumu sola attīstītājs un kādi ir līgumu nosacījumi.

Zviedru kompānijas meitas uzņēmums “Eolus” vēja parku iecerējis šajos Zemgales līdzenumos. Ar 240 metru augstajām turbīnām, kas 3 kārt pārsniedz Grobiņā redzētās, tiek solīts ražot 200 MW. Tie ir 10 procenti no visa Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Latvijā ir elektroenerģijas deficīts, un par saviem vēja parkiem domā arī elektromilzis Latvenergo. Dobeles projekts būtu nopietns konkurents Rīgas TEC 1 un Tec 2, kuros izmantotā no Krievijas importētā gāze nav atjaunojamais resurss un rada CO 2 izmešus.

Viņš (Eolus) būtu viens no tirgus dalībniekiem Nordpool biržā. Mēs visu realizējam biržā. Tādu 100-200 MW parādīšanās Latvijā tāpat ietekmētu kā vēja parka parādīšanās Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā. Un, ja tas darbojas uz tirgus principiem, jebkura jauna dalībnieka ienākšana ir pozītīvi vērtējama, no konkurences viedokļa, norāda AS” Latvenergo” Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.

Atšķirībā no citiem vēja parku attīstītājiem Latvijā, “Eolus” uz valsts atbalstu nepretendē. Jaunas atļaujas OIK saņemšanai tuvākajos gados Ekonomikas ministrija neplāno izsniegt.

Zviedru kompānija Latvijai sola 250 miljonu eiro lielas investīcijas, uzlabotu infrostruktūru Dobeles un Tukuma novadā .Līdzīgi kā citos šādos biznesos , tikšot veidots arī sabiedriskais fonds, kurā daļu peļņas novirzīšot vietējai sabiedrībai. Eolus pārstāvis arī neslēpj, tiklīdz vēja parks saņems zaļo gaismu, kompānija turbīnas izvietos un biznesu pārdos.

Ja mēs skatāmies Zviedrijas pieredzi, tad visi vēja parki, ko mēs esam attīstījuši citās valstīs, parasti nonāk vai nu pensiju fondu īpašumā vai apdrošināšanas sabiedrību īpašumā, kuriem naudas pietiek un kuri vēlas saglabāt naudas vērtību, klāsta SIA “Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš.

Tātad tuvākais plānotais ģenerators ir te aiz meža pudurīša, un nākošais ir tepat pa vidiņu. Teiksim tā. Televīzijas torņa augstumā, nepilna tv torņa augstumā, ar pamatu Nepali 24 metri betona , ķīli pamatīgu. Armatūra, protams. Un tepat 800 metru attālumā dzimtas mājas ar maziem bērniem, saka Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja Dace Škorņika.

Latvijas likumi vēja elektrostacijas ļauj būvēt pavisam nedaudz vietās. Ja Tukuma novadā sabiedriskajās apspriešanās lieli iebildumi no vietējiem netika celti, tad Dobeles pusē savākti jau 10 tūkstoš parakstu pret vēja parka ieceri. Vietējie uzskata, ka lielie rotori radīs kaitējumu veselībai, veicinās putnu un sikspārņu masveida bojāeju, zemes vērtības kritīsies un iespējama cilvēku aizplūšana.

Pret ieceri būvēt vēja parku iebilst arī apkārtnē lielākie darba devēji, kuri uztraucas par darba roku trūkumu. Uzņēmuma “Baltic candles” īpašnieks pēc tautības ir dānis. Dānijā vēja parku bizness ir plaši izplatīts. Tā ir politiska izšķiršanās būt vai nebūt tādam biznesam Latvijā, saka dāņu uzņēmējs.

Tomēr ne visi baidās no līdz galam neizpētītās vēja ģeneratoru negatīvās ietekmes. Ir privātpersonas un firmas, kas atļāvušas gigantiskās turbīnas izvietot uz savas zemes. Ar dažiem jau slēgti nomas līgumi un tie reģistrēti zemesgrāmatā.

Tas ir komercnoslēpums un to es nevarēšu jums atklāt. Un diezgan strikti atrunāts nomas līgumos.. Zviedru kolēģi saka, ka viņi ir aprēķinājuši, ka zemes iznomāšana vēja ģeneratoram ir visizdevīgākais no finanšu viedokļa lauksaimniecības zemēm, norāda SIA “Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš.

Nekā personīga rīcībā ir viens šāds nomas līgums.Tas paredz, ka iznomātājs saņem gadā ne mazāk kā 7 tūkstoš eiro jeb 3, 25 procentus no saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas. Vēja parka īpašnieks samaksā arī vienreizēju kompensāciju trīs tūkstošus par zemi. Interesanti, ka sākot ar 2019.gadu līgumā paredzētas pirmpirmkuma tiesības, lai gan likums neļauj lauksaimniecības zemi iegādāties nevienam citam mērķim kā vien lauksaimniecībai.

Nesen 80 hektārus, uz kuriem Dobeles novadā paredzēts novietot veselas 4 vēja turbīnas, iegādājusies SIA “ Īves grupa” .Tās īpašniecei Inesei Kunigai pieder arī zemnieku saimniecība “Rudzīši”, kur vēl 2007.gadā oficiāli saimniekoja satiksmes ministra Ulda Auguļa tēvs Māris. Pēc neoficiālām ziņām Māris Augulis palīdzējis kārtot īpašuma “Anuži” Dobeles novadā pirkšanas darījumu.

SIA “ĪVES GRUPA” valdes locekle Inese Kuniga:

Kādam mērķim “īves grupa” to iegādājās?

Kādēļ man jāatbild uz šādiem jautājumiem? Protams, ka lauksaimnieciskai ražošanai, mēs esam zemnieki.

Jautājums, vai jūs zinājāt, ka uz šīm zemēm plānota vējastacijas?

Jā. Tas bija redzams zemesgrāmatā.

Tas bija papildu bonus?

Nē, mūs interesē tikai lauksaimnieciskā ražošana.

Tad jūs to nomas līgumu lauzīsiet?

Mums nav bijusi diskusija, lauzīsim vai ne.

Jūs teiktu, kāds ir izdomājis Māra Auguļa klātbūtni šajā darījumā?

Pie darījuma viņam nav itin nekādas.. Nu, es nezinu, ja kāds kaut ko ir redzējis , tad es katrā ziņā neesmu tad tur bijusi klāt.

Bet Māri Auguli Jūs zināt?

Es atvainojos, es netaisos.. Uz redzēšanos.

Patlaban iecerētā vēja parka attīstītāji gaida Vides pārraudzības biroja atzinumu. Ja tas būs pozitīvs, būvniecībai atļauja būs jādod Tukuma novada un Dobeles novada pašvaldībām.