Kā izkrāpt valstij 30 miljonus: Igaunijas degvielas biznesmeņa stāsts (1)

Starp desmit lielākajām nodokļu krāpšanām iekļuvušas dažāda mēroga shēmas - gan tādas, kas aptvērušas visu Igauniju un kuras īstenojuši pazīstami uzņēmēji, gan arī salīdzinoši neliela mēroga shēmas, kurās galvenās darbojošās personas bijuši nevienam nezināmi uzņēmumu ierindas darbinieki. 

Noziedznieki darbojas gan grupās, gan vienatnē. Tikušas īstenotas gan banālas un atklāti bezkaunīgas shēmas, gan arī rūpīgi pārdomātas un ilgtermiņa mahinācijas. Krāpšanas veikuši gan cilvēki ar iepriekšēju noziedzīgu pieredzi, gan arī “priekšzīmīgi” ģimenes cilvēki. Krāpšanas bijušas saistītas ar visdažādākajam lietām, piemēram, degvielu, cukuru, zeltu un lasi.  

Visus lielākos krāpšanas gadījumus vieno tas, ka tās bijušas krāpšanas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). PVN krāpšanas shēmas parasti tiek īstenotās, gatavojot fiktīvus dokumentus par faktiski nenotikušiem ar PVN apliekamiem darījumiem, vēlāk iekļaujot šos darījumus PVN deklarācijās. Saskaņā ar Igaunijas likumiem, uzņēmējiem ir tiesības norakstīt PVN, kas iztērēts preču iegādei vai pat pieprasīt valstij šī nodokļa atmaksu - šo kārtību noziedznieki tad arī izmanto. 

Desmit lielākās nodokļu krāpšanas, kuru gaitā Igaunijas valstij šajā tūkstošgadē nodarīti zaudējumi vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā - tās ir tikai lietas, kurās ir stājies spēkā galīgais tiesas spriedums. Šīs gan ir tikai Igaunijas varas iestāžu atklātās shēmas. Cik kopumā daudz neatklātu shēmu nepilnos 20 gados Igaunijā kopumā īstenots un cik lieli zaudējumi valstij tajās kopumā nodarīti, paliek noslēpums. 

Lielākās krāpšanas īstenotājs saņem vien nosacītu sodu 

Igaunijas vēsturē lielāko krāpšanu ar nodokļiem īstenoja degvielas nozarē strādājošais uzņēmējs Oļegs Belokrilovs - viņš ar rūpīgi pārdomātas shēmas palīdzību valstij nodarīja zaudējumus 30,2 miljonu eiro apmērā. 

Belokrilova degvielas bizness pirmajā acu uzmetienā risinājās ļoti veiksmīgi, apgrozījums pastāvīgi pieauga, bet pats Belokrilovs tika iekļauts Igaunijas laikraksta “Äripäev” veidotajā Igaunijas bagātāko iedzīvotāju sarakstā. 

Uzņēmējs bija precējies ar Igaunijā pazīstamu modeli, bet uz saviesīgiem pasākumiem viņš gandrīz vienmēr ieradās ekskluzīvās automašīnās. 

Tomēr aiz spožā uzņēmēja fasādes Belokrilovs, kopā ar vairākiem līdzzinātājiem, īstenoja liela apjoma krāpšanu. 

Šī shēma bija pietiekami vienkārša - Belokrilovam piederošie uzņēmumi “INV T” un “Adrian Arendus” laika periodā no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada jūlija lielā apjomā pārdeva degvielu dažādiem degvielas mazumtirgotājiem, tostarp “Olerex”, “Jetoil” un “Krooning”. 

Tā vietā, lai no šiem darījumiem samaksātu valstij PVN vairāku simtu miljonu eiro apmērā, šī nauda tika ieguldīta metāla un dārgmetāla “iegādē” gan no Igaunijas, gan ārvalstu uzņēmumiem.  

Patiesībā gan nekādu metālu Belokrilova uzņēmumi nepirka – visi šos darījumus pavadošie rēķini bija falsificēti ar mērķi no valsts pēc tam pieprasīt PVN atmaksu. Visi šajās shēmās iesaistītie uzņēmumi un naudas pārskaitījumi starp tiem atradās pilnīgā Belokrilova kontrolē. 

Šīs shēmas rezultātā Belokrilovs no valsts gada laikā izkrāpa vairāk nekā 30 miljonus eiro. 

Ļoti iespējams, ka šī shēma darbojās jau iepriekš, tāpēc nav izslēdzams, ka Belokrilova aktivitāšu rezultātā Igaunijas valstij nodarītie zaudējumi varētu būt daudz lielāki. 

Toreizējais Igaunijas Muitas un nodokļu departamenta vadītājs Mareks Helms pēc tiesas sprieduma pasludināšanas šajā lietā 2014.gada vasarā paziņoja, ka iespējamība piedzīt no Belokrilova valstij nodarītos zaudējumus vērtējama kā neliela. 

Igaunijas tiesa šovasar atstāja spēkā nodokļu departamenta iepriekš pieņemto lēmumu, kas uzliek par pienākumu Belokrilovam un viņa līdzzinātājiem atmaksāt valstij 26 miljonus eiro. 

Līdz vasarā pieņemtajam tiesas lēmumam Belokrilovs valstij jau bija atmaksājis aptuveni vienu miljonu eiro. 

Valsts budžetā tik ieskaitīti arī līdzekļi, kas tika konfiscēti Belokrilova aizturēšanas brīdī un kas atradās viņa bankas kontos - gandrīz 574 000 eiro. 

Belokrilovam tika konfiscētas arī divas automašīnas un dzīvoklis, kā arī trīs automašīnu stāvvietas kopumā 485 000 eiro vērtībā. 

Tikmēr divi shēmā iesaistītie uzņēmumi valstij samaksāja kopumā 4,5 miljonus eiro. 

Par šīs noziedzīgās shēmas īstenošanu Belokrilovam tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un četriem mēnešiem. 

Šajā lietā par vainīgiem kopumā tika atzīti deviņi cilvēki. 

Salīdzinājumā ar Belokrilova lietu, citas lielākās nodokļu krāpšanas shēmas ir bijušas krietni mazākas. 

Otrajā lielākajā līdz šim atklātajā shēmā Igaunijas valstij nodarīti zaudējumi četru miljonu eiro apmērā, bet trešajā un ceturtajā lielākajā - attiecīgi 2,1 miljons eiro un divi miljoni eiro.