Mārtiņš Ķibilds sūkstās par cūcību Vecrīgā: “Apbrīnas un lepnuma vērts piemineklis ir padarīts par postamentu nevērtīgam mēslam”

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Edijs Pālens/LETA

​TV personība, vēstures un arhitektūras entuziasts Mārtiņš Ķibilds, kurš vada LTV1 raidījumus “Atslēgas” un “Adreses”, paudis neapmierinātību par to, ka Rīgā netiek pienācīgi saglabātas pagātnes liecības.

“Ak dies, kas par cūcību! Tas ķieģeļu mūris ir oriģināls 13. gs. Rīgas cietokšņa fragments, teju vienīgais tik autentiski saglabājies. Gadu desmitiem tas stāvēja Mārstaļu un Minsterejas ielas galā, līdz investoram savajadzējās hoteli.

Forši, Vecrīgai arī vajag hoteli, bet kāpēc tas tizlais meinstrīma klucis jāliek tieši virsū 800 gadus vecam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim?

Unikāls, apbrīnas un lepnuma vērts piemineklis ir padarīts par postamentu nevērtīgam mēslam. Ko par to saka galvenie pieminekļu sargi, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, mani patiesībā vairs neinteresē. Vaigus piepūtuši un rokās sadevušies, visi pukosimies, bet to sūdu taču nenojauksim. Eh, simtgade,” sociālajos tīklos publiski sprieda Mārtiņš.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Ak dies, kas par cūcību! Tas ķieģeļu mūris ir oriģināls 13.gs Rīgas cietokšņa fragments, teju vienīgais tik autentiski saglabājies. Gadu desmitiem tas stāvēja Mārstaļu un Minsterejas ielas galā, līdz investoram savajadzējās hoteli. Forši, Vecrīgai arī vajag hoteli, bet kāpēc tas tizlais meinstrīma klucis jāliek tieši virsū 800 gadus vecam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim? Unikāls, apbrīnas un lepnuma vērts piemineklis ir padarīts par postamentu nevērtīgam mēslam. Ko par to saka galvenie pieminekļu sargi, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, mani patiesībā vairs neinteresē. Vaigus piepūtuši un rokās sadevušies, visi pukosimies, bet to sūdu taču nenojauksim. Eh, simtgade. #adreses 📸 @gustavestren

A post shared by Mārtiņš Ķibilds (@martinskibilds) on

“Un Trauksmes iela arīdzan ir noprivatizēta un sabiedrībai nepieejama - jau sen, kopš uzlika to formu stilizāciju a la kartona namiņš pa virsu”; “Kultūras mantojuma iestāde sevi sen ir pierādījusi kā kotlešu un lobisma kantoris un korupcijas sastāvdaļa”; “Vispār tā viesnīca ir traģiska paskata, nu nemaz neiederas tur” - tā komentētāji, atbalstot Ķibildu pie ieraksta “Facebook”.

Kā zināms, pašmāju slavenība, kuru sabiedrība iepazina kā šova “Gribi būt miljonārs” vadītāju, sociālajos tīklos bieži dalās ar saviem novērojumiem, interesantiem faktiem un viedokļiem.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Vai zinājāt, ka Nacionālās bibliotēkas krājumā tikai 1/4 izdevumu ir latviski? Daudz vairāk ir krievu un vācu valodā – mūsu bibliotēka ir mūsu tautas vēstures spogulis. Tāpat arī tās celšanas sāga gadsimta garumā – arī tā ir mūsu spogulis. Mūsu ambīciju, spaidu, maldu un kompleksu spogulis. Taču, kolīdz uzcelta, bibliotēka stāsta ne tikai mūsu pagātni. Tās pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnei: “Bibliotēkā mēs paši lasām savu nākotni.” Tik daudz Latvijas vēsturē bijis dramatisku stāstu ar laimīgu sākumu, bet bēdīgām beigām. LNB ēkas stāstam bijis otrādi – tas vienmēr bijis bēdīgs, bet beidzies laimīgi. Lai mēs nebeigtos nekad. Jaunā Atslēgu sērija jāredz katram, kas vēl nav beidzies. Links ir pie bio. #atslēgas

A post shared by Mārtiņš Ķibilds (@martinskibilds) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Kolhozu sērgas neizplēšamās saknes mūsu zemē un prātos labi ilustrē kolhozu nosaukumi, kas pārtapuši vietvārdos un dzīvo joprojām. "Nākotne" 1946.gada novembrī bija no zila gaisa pagrābts vārds, bet šodien – lielākais pagasta ciems starp Glūdu un Šķibi, netālu no Jelgavas, oficiāls apdzīvotas vietas nosaukums. Tāds pat jaunveidojums ir Druva pie Saldus - agrāk ciematu sauca Kumbri, bet kopš kolhoza laikiem vecais nosaukums pagaisis, un izdzīvojis kolhoza "Druva" vārds. Jaunās Atslēgas - par kolhoziem, vienu no lielākajiem gadsimta posta darbiem Latvijas laukos. Un sāksim tieši ar Nākotni - jo ar to arī sākās kolhozu bums Latvijā. Šo ceturtdien 21.15 LTV1. #atslēgas @latvijastelevizija

A post shared by Mārtiņš Ķibilds (@martinskibilds) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

No trim Rīgas augstākajām virsotnēm dažu gadu laikā vācbaltiem atstāja tikai vienu. Vispirms luterāņiem atņēma Jēkaba baznīcu – 1922.gada Latvijas līgums ar Vatikānu to piešķīra katoļiem kā atalgojumu par katoliskās Latgales integrāciju Latvijā. 1931.gadā vācu draudzei atņēma arī Domu – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapa vajadzībām. Pats latviešu bīskaps Kārlis Irbe protestējot atkāpās, bet nacionālistu populismu tas neapturēja. Nu vācbaltiem palika vien Pēterbaznīca. Spriedze un līdz galam nenokārtotu rēķinu sajūta starp vāciem un latviešiem gruzdēja kopš valsts sākotnes. 1939.gadā, Hitleram piepalīdzot, augonis plīsa, un trešā lielākā etniskā minoritāte no Latvijas pagaisa uz visiem laikiem. Jaunā Atslēgu sērija – par ļoti aktuālu tēmu arī šodien. Kā sadzīvot ar “citiem”? Un vai tie maz ir “citi”? Šo ceturtdien 21.15 LTV1. #atslēgas @latvijastelevizija

A post shared by Mārtiņš Ķibilds (@martinskibilds) on

Uz augšu