"Ikvienam cilvēkam reizi gadā vajadzētu pārbaudīt D vitamīna līmeni, jo aiz tā trūkuma mēdz slēpties daudzas un dažādas veselības nedienas, piemēram, nespēks, biežas infekcijas slimības, matu izkrišana, pat muguras sāpes u.c." skaidro ģimenes ārste, homeopāte Ilze Aizsilniece. Savukārt cilvēkiem, kas ikdienā mēdz aizmirst, ka ir jāiedzer D vitamīns, daktere iesaka D vitamīnu depo formā. Šādi vienā reizē var uzņemt D vitamīnu veselam mēnesim, ar to pilnvērtīgi nodrošinot organismu.
Šovasar bija tik daudz saules. Vai tas nozīmē, ka rudenī par D vitamīna trūkumu varam neraizēties?
Manā praksē ir bijuši gadījumi – rudenī atnāk cilvēks, nosauļojies brūns kā šokolāde, un sūdzas par izteiktu nespēku. Pārbaudot D vitamīnu, izrādījās, ka tā līmenis ir 9.
Optimāli D vitamīna līmenim vajadzētu būt 45-55. Tad var uzskatīt, ka organismā tā ir pietiekami.
Uzturoties saulē, uzkrāt pietiekami daudz D vitamīna ir diezgan sarežģīti, jo tikai dažas stundas dienā saules viļņu garums ir piemērots, lai tas varētu izstrādāties ādā. Saulē būtu jāuzturas vismaz pusstundu un aktīvi jākustas, nevis jāguļ, turklāt nelietojot saules aizsargkrēmu, jo pretējā gadījumā D vitamīns ādā neveidojas. Saprotams, ka šāda uzturēšanās saulē varētu radīt citas veselības problēmas.
Par saules ietekmi uz organismu ir veikti ļoti dažādi pētījumi un atklāta likumsakarība - cilvēkiem, kas rūpīgi aizsargājas no saules, retāk diagnosticē melanomu. Tai pašā laikā - šiem cilvēkiem biežāk ir cita veida audzēji.
Kas var liecināt par D vitamīna trūkumu?
D vitamīna deficītam ir raksturīgi, ka cilvēkam izteikti pietrūkst enerģijas, viņš nepārtraukti jūtas neizgulējies, ir miegainība, var būt izteikts muskuļu vājums. Piemērs no dzīves - cilvēks ir aktīvi nodarbojies ar sportu un kādā brīdī jūt, ka sportošana nevis dod enerģiju, kā tam dabiski vajadzētu būt, bet pēc tās cilvēks jūtas vājš un noguris. D vitamīna trūkuma gadījumā mēdz būt arī kaulu un muguras sāpes.
Interesants ir fakts, ka Amerikā, kur ir ļoti populāri pacientiem nozīmēt antidepresantu terapiju, 2015. gadā Amerikas Ģimenes ārstu asociācija ierosināja saviem biedriem - pirms cilvēkam tiek nozīmēti antidepresanti, noteikt D vitamīna līmeni. Ja tas ir zemāks par normu, vispirms novērst tā trūkumu un pēc tam vēlreiz izvērtēt nepieciešamību lietot antidepresantus.
Par D vitamīna trūkumu var liecināt biežas akūtas infekcijas; ja ir kāda brūce, tā ļoti lēni dzīst, bieži novēro pastiprinātu matu izkrišanu. D vitamīna trūkums ir izteiktāks cilvēkiem ar lieko svaru.
Kāpēc organismam ir nepieciešams D vitamīns un kas notiek, ja tā pietrūkst?
D vitamīns ir nepieciešams gandrīz visiem organisma bioloģiskajiem procesiem. Ja tā pietrūkst, daudzi procesi nevar notikt tik pilnvērtīgi un veiksmīgi, kā tam vajadzētu būt.
Pasaulē ir veikti ļoti daudz dažādi pētījumi par D vitamīna nozīmīgumu un ietekmi uz cilvēka organismu. Piemēram, neatkarīgais žurnāls PLOS Medicine, kas apkopo dažādu zinātnieku pētījumus, nāca klajā ar ziņojumu, ka cilvēkiem, kam D vitamīna līmenis ir zemāks par 40, ir daudz lielāks risks saslimt ar audzēju.
Vēl ir izpētīts, ka īpaši ziemeļu valstīs, kur iedzīvotājiem izteiktāk pietrūkst D vitamīna, cilvēki biežāk slimo ar multiplo sklerozi. D vitamīnam ir arī liela nozīme sirds asinsvadu slimību profilaksē.
Sen zināms fakts - ja organismā pietrūkst D vitamīna, daudz sliktāk uzsūcas kalcijs, un tas var veicināt citas veselības problēmas.
Savukārt nesen kāda zinātnieku grupa publicēja daudzu gadu garumā veiktu pētījumu, pierādot, ka D vitamīnam nav izšķirošas nozīmes, ja to lieto ar mērķi novērst osteoporozes (kaulu lūzumu) risku.
Vai ir cilvēki, kam D vitamīns ir īpaši nepieciešams?
D vitamīns ir nepieciešams katram cilvēkam - ikvienā vecumā. Gan jauniem cilvēkiem, gan cilvēkiem gados, jo viņiem vairs nav tik aktīva aknu un nieru darbība, tāpēc ir tendence uz pazeminātu D vitamīnu. Protams, D vitamīns ir ļoti svarīgs bērniem, grūtniecēm, jaunajām māmiņām u.c.
Cilvēki, kas lietojuši D vitamīnu eļļas šķīdumā, stāsta, ka ikdienā mēdz aizmirst to lietot, jo tas esot diezgan ķēpīgs process - katru dienu pilināt D vitamīnu uz maizes.
Mūsdienu steidzīgajiem un aizņemtajiem cilvēkiem ir diezgan raksturīgi ikdienā aizmirst lietot kādus vitamīnus vai preparātus. Par laimi, ar D vitamīnu tas ir daudz vienkāršāk, jo var lietot D vitamīnu depo formā. Tas ir nelielā dzeramampulā un pieejams kā recepšu zāles. Vienā reizē var uzņemt D vitamīnu lielākā devā, lai organismam pietiktu - divām, četrām, sešām nedēļām. Uzņemot D vitamīnu depo formā, tas pakāpeniski uzsūcas, un organisms katru dienu ir nodrošināts ar nepieciešamo D vitamīna devu. D vitamīns depo formā ir tieši piemērots cilvēkiem, kas ikdienā mēdz aizmirst par tādu lietu kā vitamīni. Ļoti ērti - ierakstiet tālrunī atgādinājumu un konkrētā mēneša datumā iżdzeriet nākamo D vitamīna devu.
Vai D vitamīnu depo formā var lietot arī bērni?
Pilnīgi noteikti. Pirms 20 gadiem es piedalījos sava veida misijā Vidusāzijā. Rudenī ar mediķu grupu devāmies uz kalnu rajonu apdzīvotajām vietām, kur ziemā nav iespējams nokļūt. Tur bērniem devām D vitamīnu depo formā – uzreiz lielu devu (pudelīti), lai pietiktu ilgākam laikam. Mērķis bija novērst bērniem rahītu ziemas periodā. Arī grūtnieces droši var lietot D vitamīnu depo formā.
Pasaulē D vitamīns depo formā ir pazīstams jau sen. Tiesa, Latvijā tas ir jaunums un pieejams pavisam nesen.
Kā zināt, cik bieži to lietot?
Pirms sākt lietot jebkādus D vitamīna preparātus, ir jāveic analīzes, lai noskaidrotu D vitamīna līmeni asinīs. Ja tiek konstatēts D vitamīna trūkums, ārsts var izveidot D vitamīna lietošanas programmu. Atkarībā no D vitamīna līmeņa, ārsts ieteiks, kādās devās to lietot un cik bieži.
D vitamīnu ir jālieto tādā devā, cik nepieciešams konkrētā cilvēka organismam, jo to arī nevajadzētu pārdozēt. Pagājušajā gadā Čehijas Nacionālā medicīnas asociācija un Dānijas Nacionālā medicīnas asociācija ierosināja veidot Pasaules medicīnas asociācijas deklarāciju par D vitamīna nozīmīgumu cilvēka veselībai un aicinājumu valstīm (īpaši ziemeļu) ieviest valsts programmas, kas iedzīvotājus motivētu regulārāk veikt D vitamīna analīzes. Daudzās valstīs D vitamīna skrīnings ir valsts apmaksāta analīze, taču Latvijā to veic par maksu.
Piemēram, Amerikā, kur D vitamīns ir modes kliedziens, ir pieejami D vitamīna pašnoteikšanas testi. Līdzīgi kā ikviens cilvēks pats sev var noteikt cukura līmeni asinīs, tieši tāpat var noteikt D vitamīna līmeni.
Kāpēc mēdz būt, ka, uzņemot papildu D vitamīnu, tā līmenis tāpat ir zems...
Uzņemot D vitamīnu, organismā uzsūcas tikai daļa no tā. Ir veikti dažādi pētījumi, kāpēc atsevišķām cilvēku grupām D vitamīns uzsūcas sliktāk vai vispār neuzsūcas, un tam var būt dažādi iemesli. Piemēram, ļoti svarīga ir zarnu veselība. Ja cilvēkam ir kādu pārtikas produktu vai vielu, piemēram, glutēna nepanesamība, var būt tā, ka slikti uzsūcas gan dzelzs, gan D vitamīns.
Vēl pastāv uzskats, ka, D vitamīna eļļas pudelīti ilgstoši uzglabājot atvērtu, D vitamīna efektivitāte samazinās.
Vai D vitamīnu var uzņemt ar pārtikas produktiem?
Pārtikas produktos D vitamīna ir salīdzinoši maz. To var uzņemt, ēdot treknas zivis – sardīnes, lasi, foreles, jūras veltes u.c. Taču veikalos nopērkamajās zivīs, kas nāk no audzētavām, D vitamīna ir krietni mazāk. Salīdzinoši vairāk D vitamīna ir sēnēs – šitaki sēnēs un gailenēs.
Arī sierā ir salīdzinoši vairāk D vitamīna, savukārt pienā tā ir ļoti maz. Dažkārt veikalos pārdod pienu ar pievienotu D vitamīnu.
Mūsdienās cilvēki ļoti daudz laika pavada telpās, tas ir iemesls, kāpēc rodas D vitamīna deficīts. Mans novērojums ir, ka cilvēkiem, kas gada laikā vismaz mēnesi pavada ārpus pilsētas un pietiekami daudz uzturas ārā, dienas gaismā, D vitamīna parasti ir vairāk.
Tāpēc ikvienam būtu svarīgi vasaras mēnešos atvēlēt laiku pastaigām un atpūtai brīvā dabā. Tas ne tikai uzlabos D vitamīna krājumus organismā, bet kopumā veselību un pašsajūtu.
