Vaira Vīķe-Freiberga: Nācijas identitāte visbiežāk balstās uz valodu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Vaira Vīķe-Freiberga

FOTO: Ekrānuzņēmums

“Latviešu mākslas literatūrai bija jāpārlec daudzi etapi, kas citām tautām bija prasījuši daudzus gadsimtus, kamēr tās pārgāja no mutvārdu uz rakstītā vārda literatūru,” nupat publicētajā video intervijā projektam “Bibliotēka” stāsta bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 

Intervija ar eksprezidenti ir piektā, kas publicēta “Baltic International Bank” organizētā lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros.

Noskaties video:

“Tautai sava izpratne, par to, kas ir tauta, veidojas caur literatūru. Tāpēc, nopietni mācoties jebkuru valodu, ir jāiet cauri literatūras pašiem sākumiem. Lai saprastu literatūru, ir jāredz tās attīstība. Tā ir visa tautas apziņa,” intervijā par literatūras nozīmi sabiedriskā līmenī stāsta bijusī prezidente. “Literatūrai ir iespaids arīdzan gan uz tautas nacionālo pašapziņu, bet arī uz citu mākslu attīstību. Literatūra faktiski atspoguļo savu laikmetu.”

Video stāstā Vīķe-Freiberga runā ne tikai par literatūras iespaidu uz tautas apziņu, bet arī atklāj, kā veidojušās viņas personīgās attiecības ar grāmatām. Stāsts sākas ar laiku, kad viņa mācījusies lasīt, un ved tālāk nākotnē līdz pat šodienai – caur skolas vecuma periodu, kad viņa par teicamām sekmēm pelnījusi grāmatas, caur vidusskolas un universitātes gadiem, kad Vairas Vīķes-Freibergas lasīšanas kalendārā ierindojās detektīvromāni un zinātnes fikcija, līdz šodienai, kad par tuvākajām viņas bibliotēkā kļuvušas dāvinātās grāmatas – ar autoru ierakstiem.

Pilnu interviju ar Vairu Vīķi-Freibergu, līdzās jau publicētajiem video stāstiem ar rakstnieci Noru Ikstenu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku un LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni, iespējams noskatīties projekta mājas lapā www.manabiblioteka.lv.

Vaira Vīķe-Freiberga

FOTO: Ekrānuzņēmums

Nākamajā gadā “Bibliotēka” plāno publicēt arī intervijas ar “Baltic International Bank” galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani, rakstnieku Māri Bērziņu un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli.

Uz augšu