ES finanšu ministri vienojas par eirozonas reformām

Vienošanās starp 27 ES dalībvalstīm, neiekļaujot Lielbritāniju, paredzēta, lai valstu valdībām nodrošinātu krietni spēcīgāku pasākumu kopumu gadījumā, ja Eiropas ekonomika saskaras ar būtiskiem satricinājumiem.

Ierosinājumi stiprinās Eiropas ekonomikas finanšu sistēmu, taču tajos nav ietvertas krietni plašākas vīzijas, tostarp eirozonas finanšu ministra iecelšana vai "Eiropas stila Starptautiskā Valūtas fonda (SVF)" izveide.

Taču, neskatoties uz to, ES dalībvalstu finanšu ministri diskutēja vairāk nekā 18 stundas, un jo īpaši asas diskusijas izvērtēs saistībā ar Francijas atbalstīto ideju par eirozonas budžeta izveidošanu.

Tagad šīs reformas nepieciešams apstiprināt ES dalībvalstu līderiem nākamajā nedēļā Briselē paredzētajā samitā.

ES valstis mēnešiem ilgi bija izvērtējušas Francijas ierosinājumu eirozonā izveidot sava veida budžetu, kuru būtu iespējams izmantot krīžu vai ekonomisko satricinājumu gadījumos. Taču ministri otrdien vienojās par šīs idejas krietni piezemētāku versiju, saistot to ar ES atbalstītu reformu veicināšanu, nevis paredzot kā palīdzību, lai pārciestu negaidītu ekonomikas lejupslīdi, kā bija iecerējuši franči.

Vēl viens sarežģīts jautājums bijis saistīts ar banku savienības izveides pabeigšanu, Vācijai joprojām stingri iebilstot pret šo ieceri, ko vēlas Eiropas Centrālā bankas, lai garantētu banku noguldījumus patērētājiem.

Berlīne neatbalsta šo ierosinājumu, kas Vācijas medijos tiek attēloti kā izšķērdīgo eirozonas dienvidu dalībvalstu pūliņi gūt labumu no saprātīgajiem taupītājiem ziemeļos.

ES dalībvalstu finanšu ministri tikai spēja vienoties šo jautājumu atkal izskatīt 2019.gada jūnijā.

Krietni vieglāk vienošanos bija iespējams panākt saistībā ar Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pienākumu paplašināšanu. Ministri arī vienojās, ka ESM darbosies kā pēdējais glābiņš gadījumā, ja ES lielākās bankas skars smaga krīze.