Gobzems nosaucis netapušās valdības sastāvu (59)

Netapušās valdības sastāvs:

• ekonomikas ministra amatam - Jānis Reirs ("Jaunā vienotība"). 
• zemkopības ministra amatam - Edgars Tavars vai Armands Krauze (ZZS).
• satiksmes ministra amatam - Tālis Linkaits (JKP).
• vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Raivis Dzintars vai Rihards Kols (NA).
• veselības ministra amatam - Juris Jurašs (JKP).
• labklājības ministra amatam - Imants Parādnieks (NA).
• aizsardzības ministra amatam Raimonds Bergmanis (ZZS).
• ārlietu ministra amatam - Edgars Rinkēvičs ("Jaunā vienotība).
• izglītības un zinātnes ministra amatam - Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP).
• iekšlietu ministra amatam - Ralfs Nemiro ("KPV LV").
• tieslietu ministra amatam - Jānis Bordāns vai Juta Strīķe (JKP).
• finanšu ministra amatam - Roberts Spručs ("KPV LV").
• kultūras ministra amatam - Dace Melbārde (NA)

Savulaik Gobzems akcentēja, ka valdības izveidošanā runās un sadarbosies tikai ar tiem cilvēkiem, kuri ir ievēlēti, taču labklājības ministra amata krēsls piešķirts Parādniekam, kurš Saeimā netika ievēlēts un pie tā vainoja "melu kampaņu".

"KPV LV" vēlas, lai tiktu nomainīta arī Saeimas Budžeta komisijas vadība, šo amatu atņemot "Attīstībai/Par" (AP) pārstāvim Mārtiņam Bondaram un uzticot to "KPV LV" deputātam Atim Zakatistovam.

AP pārstāvi "KPV LV" vēlas izslēgt arī no Saeimas prezidija - Gobzema piedāvājums paredzētu izmaiņas Prezidijā, no tā izslēdzot AP pārstāvi Mariju Golubevu un ieceļot par Saeimas priekšsēdētāja biedru Artusu Kaimiņu (KPV LV). Inese Lībiņa-Egnere (JV) attiecīgi mainītu savu pozīciju un kļūtu par Saeimas sekretāra biedru.

Gobzems žurnālistiem arī sacīja, ka deputāts Didzis Šmits (KPV) varētu strādāt premjera birojā, iespējams, kļūt par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru vai biroja vadītāju. Tas ir tehnikas jautājums - Šmits būs tuvu stāvošs Ministru prezidentam, norādīja Gobzems.

Kā pēc kārtējās partiju sarunas, kurās vairs nepiedalās AP, žurnālistiem sacīja Gobzems, šodien uzrunātas piecas valdības veidošanas sarunās palikušās partijas, izsakot "atvērtu piedāvājumu ministru portfeļu sadalījumam". Piedāvāto Ministru kabineta sastāvu Gobzems iecerējis apspriest divpusējās sarunās ar visām sarunās iesaistītajām partijām.

Sarunā ar žurnālistiem Gobzems solīja, ka piedāvātais valdības sastāvs jebkurā gadījumā tiks virzīts balsojumam Saeimā.

Premjera kandidāts iecerējis, ka turpināsies partiju sarunas par valdības sastāva galīgo piedāvājumu.

Rīta pusē Gobzems paziņoja, ka ir nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar partiju apvienību "Attīstībai/Par" (AP). "Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu "Attīstībai/Par", kurai pielipis valdības gāzēja vīruss. Šim vīrusam jau ir recidīva raksturs un tā, acīmredzot, ir tā jaunā politika, ko partija solīja vēlētājiem," teikts Gobzema paziņojumā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10. decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm. Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalījās viņa pārstāvētā "KPV LV", "Attīstība/Par!", JKP, VL-TB/LNNK, ZZS, kā arī "Jaunā vienotība". Visas šīs partijas paudušas, ka neredz iespēju veidot valdību ar "Saskaņu".

Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No "Saskaņas" Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un "KPV LV" pārstāv pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņi deputāti.

Pēc Gobzema paziņojuma sagaidāms, ka sarunas par valdības veidošanu turpinās piecas partijas, kurām kopā parlamentā ir 64 balsis, tomēr JKP ir uzsvērusi, ka tai joprojām ir spēkā "sarkanā līnija" par sadarbību ar ZZS. Ja šīs "sarkanās līnijas" dēļ Gobzema valdības veidošanas sarunas pamestu JKP, tad valdības izveidei vairs nepietiek balsu, savukārt, ja no sarunām tiktu izslēgta ZZS, atlikušajām četrām partijām kopā būtu 53 balsis Saeimā.