ĀM: ANO migrācijas pakts Latvijai neuzliek jaunus juridiskus pienākumus (6)

Viņš norādīja, ka jau vairākus gadus notikuši dažādi ANO augsta līmeņa dialogi par migrāciju. Jegermanis arī vērsa uzmanību, ka deklarācijā, kas cenšas globāli risināt samilzušo migrācijas problēmu, ietverti 23 mērķi. To vidū ir tādi, kas saistīti ar cilvēktirdzniecības izskaušanu starptautiskās migrācijas kontekstā, kā arī savlaicīgas informācijas sniegšanu visos migrācijas posmos.

Dalībvalstis var izvēlēties tos veidus katrā no mērķiem, kas tām šķiet piemēroti, proti, izvēlēties, kā tā pilda apņemšanos, atbilstoši jau esošajam nacionālajam migrācijas regulējumam, teica ĀM pārstāvis. Pie katra mērķa tiek sniegti vairāki iespējami piemērotākie varianti, kā konkrēto mērķi sasniegt.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs likumīgā migrācija ir stingri regulēta un saprotama, tomēr daudzviet pasaulē tas tā nav, un līdzīgi esot arī ar cilvēktiesībām. Deklarācija sāks procesu, kas novedīs pie ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, kam sekos īpašs migrācijas pārskata forums, kurā tiktu vērtēts, kā deklarācija tiek vai netiek īstenota.

Sarunas par dažādajiem migrācijas jautājumiem tālākā nākotnē varētu novest pie šo jautājumu sakārtošanas globālā mērogā, skaidroja Jegermanis. Tāpat deklarācija runā par kolektīvu atbildību, proti, arī par tām valstīm, kuru situācija vai apstākļi rada pastiprinātu migrāciju. Tādēļ arī tām būtu jāsakārto šie jautājumi. Vienlaikus deklarācija ir iespēja ES dalībvalstīm runāt ar pārējām pasaules valstīm, lai atbildība par migrācijas problēmām būtu dalīta un tās arī piedalītos risinājumu meklēšanā.

Pieņēmums, ka šis dokuments Latvijai uzliek kādas papildu saistības par cilvēku uzņemšanu, ir mīts, skaidroja ĀM pārstāvis. Viņš arī uzsvēra, ka jebkuram cilvēkam ir cilvēktiesības, vienlaikus norādot, ka cilvēktiesības nedod personai iespējas migrēt. "Ir valstis, kur likumīgā migrācija un cilvēktiesības ir noregulētas, bet ir vietas, kur tas nav tik labā stāvoklī. Tomēr jebkuram cilvēkam ir cilvēktiesības, arī tiem, kas ir ieslodzījumā," piebilda Jegermanis, vēršot uzmanību, ka paktā tiek runāts par migrantu cilvēktiesībām, kas ne visur pasaulē tiek viennozīmīgi uztverts.

Skaidrojot ĀM pozīciju, ministrijas preses sekretārs uzsvēra, ka, Latvijai atbalstot šo deklarāciju, valstij tiks dota iespēja runāt par šo jautājumu sakārtošanu gan ES, gan ANO līmenī, proti, deklarācijas atbalstīšana būs iespēja Latvijai diskutēt un ietekmēt ar migrāciju saistītos procesus.

"Ja Latvija neatbalsta pievienošanos procesam, tad pilnībā skaidri formulēt to, kā Latvija varētu piedalīties šā jautājuma risināšanā globālā līmenī, šobrīd nevar pateikt. Vienlaikus ir skaidrs, ka tādējādi valsts būtiski ierobežos savas iespējas lemt par šiem jautājumiem globālā līmenī," teica Jegermanis.

Viņš arī piebilda, ka deklarācija ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus, jo arī Latvijas iedzīvotāji migrē ceļojot.

Komentējot pakta pieņemšanas procedūru, Jegermanis minēja, ka Marrākešas konferences laikā nenotiks nekāda dokumenta parakstīšana, bet tiks īstenota vai nu vienprātīga deklarācijas pieņemšana, vai arī deklarācijas pieņemšana ar balsojumu. Lai deklarāciju pieņemtu balsojumā, nepieciešamas divas trešdaļas balsu. Pēc konferences noslēgšanās deklarācijas teksts kopā ar ziņojumu tiks nosūtīts apstiprināšanai ANO Ģenerālajai asamblejai.

Jau vēstīts, ka valdība ņems vērā Saeimas balsojumu jautājumā par Latvijas atbalstu ANO Migrācijas paktam, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) skaidroja, ka ministri vienojās sagaidīt Saeimas lēmumu par pievienošanos vai nepievienošanos ANO Migrācijas paktam, bet līdz Saeimas balsojumam vēl notiks politiskās konsultācijas, turklāt ĀM sagatavos skaidrojumu, ka minētais dokuments neuzliks Latvijai juridiskas saistības.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka ANO Migrācijas pakts nav juridiski saistošs līgums. Pēc viņa teiktā, saistībā ar šo paktu publiskajā telpā tiek pausta maldinoša informācija. "Šis dokuments nosaka, ka nacionālajām valstīm ir tiesības pašām lemt par migrācijas politiku, kā arī tas paver iespējas cīnīties ar cilvēktirdzniecību un kontrabandu," skaidroja Rinkēvičs.

Ministru prezidents piebilda, ka vēl tiks definēti tie punkti ANO Migrācijas paktā, kas Latviju dara bažīgu. Premjers atzina, ka Latvija varētu savas bažas definēt kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm.

Aicināts skaidrot situāciju, ja gadījumā Saeima šo ceturtdien lemj aicināt valdību nepievienoties ANO Migrācijas paktam, Kučinskis stāstīja, ka tādā gadījumā Latvija dokumentam nepievienosies.