/nginx/o/2018/12/05/11632543t1h9da3.jpg)
NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē pārrunāta tālāka aizsardzības spēju stiprināšana, proti, Baltijas reģiona pretgaisa, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzība, lai nepieciešamības gadījumā Baltijas reģionā varētu ierasties papildspēki, sarunā ar aģentūru LETA norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš skaidroja, ka šie jautājumi pārrunāti saistībā ar šogad Briselē notikušā NATO samita laikā panāktajām vienošanām. Rinkēvičs gan no sīkākiem komentāriem par sarunu detaļām atturējās, norādot, ka ārlietu ministri šo jautājumu vairāk apspriež politisko vadlīniju un politiskās piekrišanas līmenī, savukārt praktiskais darbs ir aizsardzības ministru un NATO militārās komitejas ziņā.
Ministrs apliecināja, ka sanāksmē pārrunātas arī iespējamās NATO darbības saistībā ar krīzi Kerčas jūras šaurumā. Tāpat notikušas tikšanās ar Ukrainas un Gruzijas ārlietu ministriem, kuri informēja par viņu skatījumu konkrētajā reģionā. NATO dalībvalstis izteikušas pilnu politisko atbalstu Ukrainai un runāja par to, kā veicināt Ukrainas bruņoto spēku apmācību, attīstību un noturību, teica Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs skaidroja, ka Ukrainas puse vēlreiz informējusi par notikumu attīstības gaitu un situācijas saasinājumu. "Ukraina īpaši uzsvēra, ka rēķinās ar NATO dalībvalstu atbalstu visos iespējamos starptautiskajos formātos. Ukraina sagaida un Latvija to darīs - pilnu un stingru atbalstu un spiedienu uz Krieviju, lai atbrīvotu sagūstītos jūrniekus un kuģus. Tālāk jāseko palīdzībai Ukrainas bruņotajiem spēkiem," teica politiķis, piebilstot, ka Ukrainas un Gruzijas kolēģi piedāvājuši veidot ciešāku sadarbības mehānismu starp NATO-Ukrainu un Gruziju.
Lēmumi gan šajā ziņā vēl neesot pieņemti, bet tika piedāvāts tāds pats modelis, kāds šobrīd ir sadarbībai Baltijas jūrā starp NATO un Zviedriju vai NATO un Somiju. "Tā ir pietiekami cieša sadarbība informācijas apmaiņā, dažāda veida sadarbība mācību rīkošanā un plānošanā," sacīja Rinkēvičs.
Vēl viens jautājumu loks, kas sanāksmē tika apspriests, bija Rietumbalkāni. "Šobrīd diezgan pozitīvi un strauji progresē jautājums par Maķedonijas nosaukuma maiņu. Ārlietu ministri apstiprināja - ja šis process beigsies veiksmīgi gan Skopjē, gan Atēnās, tad nākamgad varētu būt 30 NATO dalībvalstis," sacīja ārlietu ministrs.
Tāpat pārrunāta situācija Afganistānā, kur Latvija turpinās atbalstīt valsts drošības spēku apmācību līdz 2024.gadam, piebilda ministrs.
Jau vēstīts, ka NATO ārlietu ministri otrdien pieņēma paziņojumu par Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma (INF) līgumu, kurā pauž vienprātību ar ASV un secina, ka Krievija ir attīstījusi un testējusi līgumā aizliegtās raķetes, tādējādi pārkāpjot ne tikai INF līgumu, bet arī apdraudot Eiroatlantisko drošību.
NATO ministru sanāksmes laikā ASV nāca klajā ar paziņojumu par INF līgumsaistību apturēšanu, ja Krievija nemainīs savu rīcību attiecībā uz ilgstošajiem līguma pārkāpumiem. Ārlietu ministrija atbalsta ASV lēmumu. Ministrijas vērtējumā ASV paziņojuma mērķis ir dot iespēju Krievijai atgriezties pie līguma saistību izpildes un tādejādi līgumu saglabāt.
