Opozīcijai iebilstot, Rīgas Bāriņtiesas vadītāja amatā trešo reizi pārvēlē Krasnogolovu

Rīgas dome jautājumu par amatpersonu pārvēlēšanu skatīja otro reizi, taču pirms tam vismaz trīs reizes šis jautājums skatīts arī Sociālo jautājumu komitejas sēdēs. Opozīcijas mērķis bija panākt atklātu amatu konkursu izsludināšanu, taču valdošā koalīcija nemainīgi pauda viedokli, ka Krasnogolovs ir atbilstošs kandidāts un var turpināt savu darbu.

Iepriekšējā domes sēde par šo jautājumu tika "norauta" kvoruma trūkuma dēļ. Arī šodien sēdes sākumā deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) atkārtoti rosināja uz amata vietām izsludināt konkursus, taču koalīcija viņa priekšlikumu noraidīja.

Opozīcijas deputāti galvenokārt vērsa uzmanību amatpersonu pārvēlēšanas procedūrai un arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības institūcijas (VBTAI) atzinumam par Bāriņtiesas darbu.

Piemēram, deputāts Jānis Ozols (JKP) taujāja, vai kāds ir izvērtējis VBTAI atzinumā pieminēto Krasnogolova ētikas pārkāpumu, uz ko Rīgas domes Personāla nodaļas pārstāve Rita Logina atbildēja apstiprinoši. Viņa gan nevarēja pateikt, kāds tieši bijis izvērtējums šajā gadījumā.

Deputāts Mārcis Kūlis (JKP) interesējās, cik liela nozīme pretendenta izvērtēšanā ir atbalsta vēstule, ko par Krasnogolovu iesnieguši Bāriņtiesas darbinieki. Logina norādīja, ka tas nav formāli pieprasāms dokuments, taču tas esot "reputācijas un darba vērtējums." Tāpat viņš taujāja, vai darbinieku atbalsta vēstule varētu būs skaidrojama ar to, ka Bāriņtiesa saviem darbiniekiem gada beigās plāno izmaksāt vairākus tūkstošus eiro prēmijās. Uz to Logina atbildēja noraidoši.

Savukārt deputāts Druvis Kleins (JKP) pauda, ka nepieciešams pēc būtības mainīt iestāžu vadītāju iecelšanas kārtību. "Jauniem vadītājiem ir drosme jauniem mērķiem, idejām, ambīcijām. Uzņēmumos vadītāji parasti tiek iecelti uz konkrētiem termiņiem, ar konkrētiem plāniem. Vadītājiem, kas strādā ilgāk par desmit gadiem, ir daudz mazāks lietderības koeficients. Mēs šobrīd pieņemam lēmumu, raugoties no emocionāliem aspektiem, bet tas priekš 21.gadsimta ir pārāk arhaiski," sacīja Kleins, aicinot pašvaldību izstrādāt sistēmu, pēc kuras nākotnē varētu korekti iecelt visu iestāžu vadītājus.

Savukārt vairāki koalīcijas deputāti aicināja šo jautājumu nepadarīt politisku. Deputāts Sandis Bergmanis (S) aicināja "neķert valdības vīrusu, kura mēnešiem nevar par neko vienoties." "Šajā jautājumā mums nav jādalās koalīcijā un opozīcijā, jo Bāriņtiesa nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzību, nevis politiku. Krasnogolovu atbalsta ne tikai viņa darbinieki, bet arī Bāriņtiesu asociācija. VBTAI atzinumā par viņa darbu ir minēti trūkumi par 2015. un 2016.gadu, kas visi ir novērsti, bet par 2017.-2018.gadu - neviena," pauda Bergmanis.

Deputāte Baiba Rozentāle (S) sacīja, ka viņu pārņemot "deja vu" sajūta, jo pirms pieciem gadiem opozīcija esot izturējusies līdzīgi. "Šo piecu gadu laikā Rīgas Bāriņtiesa ir kļuvusi par labāko Bāriņtiesu Latvijā un tas ir noticis Krasnogolova vadībā. Šo gadu laikā iestāde ir funkcionāli sakārtota un strādā ievērojot visas noteiktās procedūras. Nevienam neinteresēja, kad iestādes telpas 15 gadus bija kritiskā stāvoklī, taču tagad visi grib "atnākt pie uzklāta galda", kad ir paveikts tik liels darbs. Esmu strādājusi ar daudzu valsts iestāžu atzinumiem - un kopumā VBTAI atzinums ir pozitīvs, par to nav šaubu," tā pauda Rozentāle.

Krasnogolova darbu slavēja arī Aleksejs Rosļikovs (S), sakot, ka desmit gadu darba pieredze uz Latvijas kopējā fona esot milzīga. "Viņš ir pierādījis sevi kā profesionāli. 2017.gadā viņš bija vienīgais, kas devās uz Lielbritāniju aizstāvēt latviešu bērnu, kuru gribēja izņemt no ģimenes. Ko tajā brīdī darīja "Vienotības" ārlietu un labklājības ministri?" taujāja Rosļikovs, vienlaikus aicinot šo jautājumu nepolitizēt.

Pēc teju divu stundu garām diskusijām un debatēm, opozīcijai balsojot pret un partijas "Latvijas attīstībai" frakcijai atturoties, Krasnogolovs un Ērgle tika apstiprināti amatos.

Krasnogolovs bāriņtiesā strādā kopš 2006.gada, kad kļuva par Juridiskās nodaļas vadītāju. 2008.gadā viņš dažus mēnešus bijis bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bet 2008.gada decembrī kļuva par bāriņtiesas priekšsēdētāju. Bāriņtiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ uz pieciem gadiem. Arī bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks amatā tiek ievēlēts uz pieciem gadiem.

Kad par Krasnogolova pārvēlēšanu tika lemts pirmo reizi - jūnijā -, opozīcijas deputāti norādīja, ka, balstoties uz Bāriņtiesas likumu, "organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja amata vēlēšanas, attiecīgās pašvaldības dome izprasa no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) atzinumu par bāriņtiesas darbību pēdējo triju gadu periodā". Šāda prasība esot obligāta, taču deputātu rīcībā bāriņtiesas darba izvērtējuma nebija, līdz ar to lemt par priekšsēdētāja atkārtotu ievēlēšanu nebija iespējams un jautājums no darba kārtības tika izņemts.

Kad jautājums atkārtoti tika skatīts jau augusta izskaņā, komitejas vadītāja Olga Veidiņa (S) atklāja, ka atzinums VBTAI netika pieprasīts laicīgi un inspekcija arī kavējusies ar tā iesniegšanu.

Augustā opozīcijas deputāti vērsa uzmanību uz vairākām, viņuprāt, nelikumībām, ko priekšsēdētāja pārvēlēšanas procesā pieļāvusi Veidiņa. Piemēram, viņa vienpersoniski nosūtījusi Rīgas mēram vēstuli visas komitejas vārdā, kurā norādījusi, ka komiteja atbalsta Krasnogolova pārvēlēšanu, lai gan komiteja šādu jautājumu tobrīd pat nebija skatījusi.

Tāpat, balstoties uz likumu, priekšsēdētājs amatā jāapstiprina pusgadu pirms pilnvaru termiņa beigām, kas Krasnogolovam ir 9.decembris, taču Veidiņa šo jautājumu darba kārtībā iekļāvusi jau pēc noteiktā termiņa.

Opozīcija rosināja arī Veidiņas atkāpšanos no komitejas vadītājas amata, taču neuzticības balsojumu viņa izturēja.