U-20 hokeja izlases treneris Anzalone: Spēles kauliņus varam mainīt vietām Intervija

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Frenciss Anzalone

FOTO: Guntis Lazdāns/LHF

Latvijas U-20 hokeja izlase svētdien ar spēli pret Franciju sāks pasaules čempionātu I divīzijas A grupā, kur pretiniekos būs arī Austrija, Norvēģija, Baltkrievija un mājiniece Vācija. Latvijas junioru izlases galvenā trenera Kārļa Zirņa palīgs, amerikānis Frensiss Anzalone, par latviešu trumpi uzskata komandas garu. TVNET piedāvā interviju ar treneri Anzaloni.

Mārtiņš Kļavenieks: Uz ko likāt lielāko uzvaru nelielās treniņnometnes laikā Rīgā pirms pasaules čempionāta?

Frensiss Anzalone: Galvenais bija iepazīt katru spēlētāju ne tikai kā hokejistu, bet arī kā cilvēku. Kur katrs no viņiem varētu iederēties kopējā taktiskajā zīmējumā. Komandas dalībniekiem jāizprot mūsu mērķi, identitāte, spēles stils. Strādājot kopā ar Kārli Zirni jau vairākus gadus, esmu sapratis, ka caur komandas veidošanu veidojas arī individualitātes.

M.K.: Kā kopumā jūs raksturotu šā vecuma Latvijas labākos hokejistus?

F.A.: Man ļoti patīk strādāt ar latviešu spēlētājiem, jo viņi ir viegli trenējami (coachable - angļu val.). To esmu sapratis, ne tikai strādājot Latvijā, bet arī trenējot latviešus Ziemeļamerikā, piemēram, Kristapu Jākobsonu, Ēriku Žohovu, Tomasu Zeili. Ar Latvijas spēlētājiem ir ļoti viegli strādāt, viņi ir izsalkuši pēc jaunām zināšanām. To redzu arī šajā U-20 izlases modelī.

M.K.: Latvijas hokeja sistēmas galvenais treneris ir Bobs Hārtlijs, kurš vada pieaugušo izlasi. Vai U-20 izlase taktiski spēlēs tāpat kā Hārtlija vadītā pieaugušo valstsvienība?

F.A.: Sekoju Hārtlija karjerai un panākumiem jau ļoti daudzus gadus. Jau kopš 2001.gada, kad viņš vadīja Kolorādo "Avalanche" un izcīnīja Stenlija kausu. Mans tēvs (Frenks Anzalone - aut.) un Hārtlijs uz brīdi strādāja kopā Kalgari "Flames" organizācijā. Bobs ir ļoti labs treneris. Uzvarējis visur, kur bijis. Mēs ļoti cieši sekojam tam, ko viņš līdz šim jau ir izdarījis kopā ar Latvijas vīru izlasi. Es esmu izanalizējis visas spēles no iepriekšējiem diviem pasaules čempionātiem. Daudzas lietas kopējam un ieviešam arī U-20 izlasē. Tā arī veido veiksmīgu hokeja sistēmu - visām komandām jāspēlē pēc vienas shēmas.

M.K.: Cik svarīga ir hokeja kluba "Rīga" trenera Raimonda Vilkoita klātbūtne treneru korpusā?

F.A.: Tas ir ļoti svarīgi! Es ar Raimondu ļoti labi saprotos, viņš ir lielisks informācijas avots. Abi esam gados jauni treneri, arī viņš ļoti vēlas mācīties. Tas ir īpaši svarīgi, kad man vai trenerim Zirnim ir kāds jautājums par konkrētu "Rīgas" spēlētāju. Uzreiz varam pavaicāt Raimondam vai Jurim Opuļskim (HK "Rīga" menedžerim - aut.). Man jau bijušas vismaz četras sarunas arī ar U-18 izlases galveno treneri Oļegu Sorokinu. Nepārtraukti sazināmies savā starpā. Jo vairāk komunicēsim, jo vairāk tas veicinās Latvijas hokeja izaugsmi nākotnē.

M.K.: Vai esat jau izpētījuši, kā spēlē gaidāmie pretinieki pasaules čempionāta 1. divīzijā?

F.A.: Nedaudz. Šādam čempionātam ir grūti sagatavoties. Nav tik viegli [iegūt videoierakstus] kā Elites divīzijas čempionātā. Mani ļoti interesē, cik un kādas kvalitātes spēlētājus šīs valstis spēs piesaistīt no Ziemeļamerikas līgām. Tomēr pretinieki un viņu sastāvi pat nav tik svarīgi. Mēs gandrīz visu laiku veltām tikai domām par sevi un savu spēli. Ja izvēlēsimies pareizos spēlētājus un spēsim darboties kā īstena komanda, tad pretiniekam nav nozīmes. Domāju, ka speciālo spēles plānu gatavošana konkrētam pretiniekam ir pārvērtēta. Tikmēr savu spēles pamatprincipu un kopējā koncepta izpilde ir par maz novērtēta. Strādājam ar sevi, jo tā ir lieta, ko varam absolūti kontrolēt. Protams, kad sāksies turnīrs, ieskicēsim spēlētājiem katras dienas pretinieka galvenās taktiskās nianses, bet nedosim pārlieku daudz šādas informācijas.

M.K.: Kādi ir šīs konkrētās U-20 izlases trumpji?

F.A.: Domāju, ka tā ir spēja uz ledus darboties kā vienotam pieciniekam. Spēles kauliņus varam mainīt vietām. Mēs neskatāmies, kurš ir labās malas aizsargs, kurš kreisās malas uzbrucējs. Tā ir piecu vīru vienība uz ledus. Malējiem uzbrucējiem jāspēj spēlēt centrā, centriem jāvar "piesegt" aizsargus. Mēs to saucam par "spēlēšanu savienotiem". Ja paskatīsieties uz komandām pasaulē, kuras gūst panākumus, - tās spēlē piecniekos un darbojas kā viens vesels. Šādā sistēmā jebkurš spēlētājs var izšķirt mača likteni. Protams, mums čempionātā būs nepieciešama arī izcila vārtsargu spēle, bet, atbildot uz jūsu jautājumu, - šīs komandas galvenais trumpis ir tas, ka tā tik tiešām ir komanda.

Uz augšu