Viņi aicinās klausītājus nedaudz apstāties pirmssvētku skrējienā un izbaudīt kristiešu Ziemassvētku gaidīšanas laika skaistumu skaņraža Sergeja Rahmaņinova, latviešu komponistu Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras, kā arī Bendžamina Britena (Benjamin Britten) un citu komponistu apgarotajos skaņdarbos.  

Mūžības un dievišķas bezgalības mūzika – krievu melodiķa Sergeja Rahmaņinova “Vesperes” ir viens no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem. Noslēpumains un apjomīgs krievu pareizticīgās baznīcas dvēseliskā kodola iemiesojums, ko komponists risinājis iespaidīgā kora balsu izvērsumā. “Vesperu” pamatā ir iespaidi, ko S. Rahmaņinovs guvis no folkloras un krievu pareizticīgo baznīcas dziedājumiem. Arī no S. Rahmaņinova slavenās “Vokalīzes” burtiski līst komponista rokraksta cēlais skaistums un bezgalīgi plūstošs melodijas ceļš, kas ietiecas mūžībā. Skaņdarbu viņš veltījis slavenajai krievu operdziedātājai Antoņinai Ņeždanovai.

Ērika Ešenvalda “Adoremus in aeternum” ir kā abstrakts, muzikāls ceļojums par tēmu “Pielūgsim mūžīgi”. Autors par šo darbu saka:

“Darba sākumā skan gregoriskais korālis ar gadsimtiem senu melodiju. Laiks, kad esi ienācis dievnamā... Te dvēsele rod mieru, var izraudāties, spēj pateikties.”

Amerikāņu komponists Mortens Lauridsens (Morten Lauridsen) ir ēterisku debesu harmoniju meistars, kurš visā pasaulē iemīļotajā kora skaņdarbā “O Magnum Misterium” iedzīvinājis Kristus piedzimšanas brīnumu.

Visai neparasts Dieva slavinājums ir Bendžaminam Britenam, kurš “Te Deum” do mažorā sarakstīja tikai 21 gada vecumā, vēl būdams Karaliskās koledžas students. Reti kurš uzdrošinātos rakstīt “Te Deum” pirmās 46 taktis, apdziedot tikai do mažora trijskani. Tas ir cilvēcīgs un vienkāršs slavinājums iepretim Dievam – tieši tik tīrs, cik tīra ir skaņdarba tonalitāte. 

Norvēģu mūsdienu komponists Kims Andrē Arnesens (Kim André Arnesen) “Making or Breaking” korim un saksofonam glezno sonori krāšņus harmoniju pasteļus, apcerot visa vienotību gan laikā, gan uz planētas Zeme. 

Ēriks Vitekrs (Eric Whitacre) ir komponists, kura slava Amerikā pielīdzināma teju rokzvaigznes statusam. Viņa “Leonardo Dreams of His Flying Machine” ir viens no populārākajiem amerikāņu kormūzikas darbiem, kur ar žilbinošu vērienu izklāstīti gleznotāja Leonardo da Vinči sapņi un bangojošais radošā gara tapšanas ceļš. 

Populāro Ziemassvētku meldiju kolāžu “A Baroque Christmas” radījis amerikāņu skaņradis Kirbjis Šovs (Kirby Shaw), kurš zināmajām intonācijām piešķīris arī viegli barokāla stila piesitienu. 

2018. gada Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivālā būs iespēja tikties ar Rīgas Doma zēnu kori, Ziemassvētku “Brīnumskapi”, klaunu Miku un viņa draugiem, komponistu Jāni Lūsēnu, operdziedātāju Elīnu Šimku, kori “Latvija” un diriģentu Māri Sirmo, senās mūzikas grupu “Schola Cantorum Riga”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, jaunajiem vijoļspēles talantiem Sergeju Dogadinu un uzlecošo zvaigzni Kristīni Balanas, kā arī citiem māksliniekiem. Festivāla īpašie viesi – zvanu ansamblis “Arsis” ar programmu “Jaungada rapsodija”. Vienpadsmit muzikāli daudzveidīgos koncertos baudīsim dažādu tautu skaistākās Ziemassvētku melodijas, gregoriskos un viduslaiku dziedājumus, klasiskās mūzikas pērles, kā arī latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbus. Vecgada koncertā kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” priecēs ar dzirkstošiem skaņdarbiem un Vīnes valšiem, bet festivālu tradicionāli noslēgs Latvijas Radio koris ar programmu “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi” diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.

Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu ilgas rekonstrukcijas un restaurācijas tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.