"Helsinki-86" dibinātāja Grantiņa krimināllietā izvaicās medicīnas ekspertu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas telpas.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nākamā gada 17. aprīlī plkst. 10 ar tiesas nozīmētā medicīnas eksperta izvaicāšanu turpinās skatīt krimināllietu pret cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki-86" dibinātāju Linardu Grantiņu par nacionālā naida izraisīšanu viņa izveidotajā mājaslapā "www.tautastribunals.eu", aģentūrai LETA pastāstīja Grantiņa aizstāvis Jānis Vilders.

Viņš norādīja, ka šodienas tiesas sēdē lietā tika atjaunota tiesvedība, jo tika saņemts tiesas nozīmētās medicīniskas ekspertīzes atzinums.

Vilders skaidroja, ka nākamajā tiesas sēdē tiks iztaujāts tiesas nozīmētais medicīnas eksperts. Sēdē plānots rast atbildi uz jautājumu, vai, neskatoties uz diagnozes esamību, Grantiņa veselības stāvoklis ir tāds, ka viņš varētu piedalīties tiesas sēdēs.

Tāpat uz nākamo tiesas sēdi paredzēts izprasīt no Vācijas aktuālo informāciju par Grantiņa veselības stāvokli.

Kā ziņots, Grantiņš apsūdzēts pēc diviem Krimināllikuma pantiem - saistībā ar nacionālā naida izraisīšanu un pret Latviju vērstu aicinājumu paušanu.

Grantiņa advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka klients nenoliedz publikāciju izvietošanu internetā, taču neatzīst, ka tajos būtu aicinājums uz vardarbību. Apsūdzības apstākļus pagaidām advokāts nevēlējās izpaust, taču apliecināja, ka tā balstās uz vairākiem rakstiem tīmekļa vietnē "www.tautastribunals.eu". "Cilvēks vienkārši paudis viedokli, kā attīstās Latvijas valsts un kas varēja notikt vai nenotikt pēc neatkarības atgūšanas. Cilvēks analizē šos procesus, un, iespējams, daļa bija kritika. Drošības policija (DP) saasināti to uztvērusi," norādīja advokāts.

Laikā, kad lietu izmeklēja DP, tās nolīgtie eksperti no Tiesībsarga biroja un sabiedriskās politikas centra "Providus" secināja, ka latviešu izcelsmes Vācijas pilsoņa Grantiņa publikācijās ir saskatāmas pazīmes, kas veicina naidu.

Grantiņš pēc izlaišanas no apcietinājuma devās ārstēties uz Vāciju.

Prokuratūra 2015. gada 24. augustā uzrādīja apsūdzību Grantiņam par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. DP kriminālprocesu sāka 2012. gadā. 2015. gada 24. jūlijā Grantiņš Latvijā tika aizturēts, pamatojoties uz tiesas lēmumu piemērot viņam drošības līdzekli - apcietinājumu. Šo drošības līdzekli tiesa viņam piemēroja jau 2014. gadā pēc DP lūguma saistībā ar 2012. gadā sākto kriminālprocesu.

Iepriekš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot Grantiņu. Kā liecina tiesas lēmums, Grantiņam tika noteikta drošības nauda 5000 eiro apmērā, kas tikusi iemaksāta, un Grantiņš atbrīvots.

Vācijā dzīvojošais Grantiņš bija izveidojis mājaslapu "www.tautastribunals.eu". Viņš iepriekš sevi bija pasludinājis par Latvijas Republikas tautas tribunāla priekšsēdētāju un regulāri lamājis un kritizējis Latvijas politiķus un citas amatpersonas. Iepriekš Grantiņš paziņojis, ka piespriež augstāko soda mēru dažādām Latvijas amatpersonām un politiķiem.

2015. gada jūnijā tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā Grantiņš rakstīja, ka esot ieradies savā tēvzemē, neskatoties uz draudiem, kuri nāk no valdošās kliķes. "Tā cenšas mani izdabūt no manas pagaidu mītnes zemes, lai tiesātu mani par Atmodas laika noziegumiem. 4. maija kliķei taču, tāpat kā Putinam, ļoti sāp PSRS sabrukums. Arestējiet un tiesājiet mani! Vēlu panākumus jums, nožēlojamie tautas nodevēji! Nepalaidiet garām šo izdevību! Ja neizdarīsiet to ar mani, tad es to izdarīšu ar jums. Es jūs aizvilkšu uz karātavām pēc visiem likumiem ar ANO mandātu kabatā! Un ne tikai vienus, bet kopā ar visām ģimenēm, kuras līdz ar jums ir rijušas un rij tautai nozagto!" rakstījis Grantiņš.

"Helsinki-86" bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tika nosūtīta protesta vēstule pret padomju varas orgāniem, kā arī "Helsinki-86" dibināšanas dokumenti, kas izraisīja plašu rezonansi.

Uz augšu