Top 10 arheoloģiskie atklājumi un zinātnes sasniegumi pasaulē 2018. gadā

Rolands Virks
, Vēstures un zinātnes ziņu redaktors
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Piekritīsiet, izšķirt top desmit notikumus arheoloģijā un kosmosa izpētē, kas norisinājušies 2018. gadā, ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums; to veicot, neiztikt bez subjektivitātes druskas un, tā sakot, neliela favorītisma. Tomēr esmu pacenties aptvert visu gadu un, lūk, atlasīt ja ne nozīmīgākos, tad vismaz interesantākos notikumus.

Rau, kosmosā vien 2018. gadā cilvēks ir sastrādājis tādus brīnumus, ka ne uzskaitīt. Īlons Masks pat automobili aizsūtīja visuma dzīlēs, nemaz nerunājot par visām tām zondēm, kas veiksmīgi sasniegušas savu mērķi. Nu varbūt vienīgi zonde uz Sauli nebija gluži laba ideja, bet ko gan es saprotu.

Arheologi un paleontologi vispār, kā saka, izrakņājuši visu zemi un gada laikā katru dienu kaut ko atrādīja – te atraduši tūkstoš gadu vecu sieru, te sazin kādu podu ar skeletu iekšā izrakuši, te vēl nezināma tārpa fosiliju uzgājuši vai, meklējot kaut kādu kapu, atraduši pavisam ko citu, piemēram, podu ar zeltu. Pasaka, ne arheoloģija.

Par zinātniekiem vispār runāt baidos. Ko tikai viņi nav atklājuši 2018. gadā. Lielbritānijas zinātnieki noskaidrojuši to, Austrālijas zinātnieki uzzinājuši šito, Ķīnas pētnieki apstrīdējuši to, Indijas pētnieki sapratuši šito. Un tā bez gala. Lūk, pēdējais skaļākais notikums zinātnē – ķīnietis ņēmis un ģenētiski modificējis dvīņu meitenītes. Traks var palikt. Tikko vēl penicilīns nebija izgudrots, bet jau rokamies pa cilvēka DNS.

Citā zinātnes frontē atkal zinātnieki nespēj vienoties vai iedzert ir veselīgi vai nav. Vieni saka: ir veselīgi, dzeriet droši, draugi! Bet vīnu tikai. Citi atkal saka: ne piles vairs, ļaudis! Vēl viena pile sīvā, un kapiņos jāguļas būs! Ej nu saproti, kā tur īsti ir. Bet nu labi, pie lietas! Lūk, top 10 notikumi arheoloģijā un zinātnē, tajā skaitā arī kosmosa izpētē.

1. Cigāra formas viesis no starpzvaigžņu telpas

Foto: AFP / Scanpix

Hipotēzes par to, kas īsti bija šis viesis, bija daudzas. Vieni teica, ka kosmosa kuģis, kamēr citi - citplanētiešu zonde. Visticamāk, tas bija vien garenas formas asteroīds, tomēr tas vairs nav tik interesanti un šokējoši. Popularitāti ļaužu vidū šis viesis saglabāja visa gada garumā, vēl ilgi pēc tam, kad bija atstājis mūsu galaktiku.

Saules sistēmu apciemojis cigāra formas asteroīds no starpzvaigžņu telpas

2. Paņēmiens, kas izmantots Gīzas piramīdu celtniecībā

Foto: Imago/Xinhua/Scanpix

Diemžēl vai par laimi, zinātnieki 2018. gadā noskaidroja, ka, visticamāk, Gīzas piramīdas neuzcēla citplanētieši, bet gan algoti strādnieki. Turklāt izrādās, ka elementāra fizika un ģeometrija tiem krietni atviegloja darbu.

Jauns atklājums varētu izskaidrot, kā tieši tika celtas Gīzas piramīdas

3. Nozīmīgākais un lielākais atradums Vidusjūrā

Foto: Reuters/ScanPix

Eksperti saka, ka pēc vraku daudzuma vienuviet tas ir lielākais atradums Egejas jūrā un, iespējams, arī visā Vidusjūrā, tāpēc būtu grēks šajā topā neiekļaut šo arheoloģijā tik nozīmīgo notikumu. Tā kā pētniecība turpinās joprojām, iespējams, jau 2019. gadā varēsim sagaidīt vēl kādus satraucošus jaunumus. Varbūt kādu bizantiešu zelta podu vai Poseidona dakšas.

58 kuģu vraki Egejas jūrā atklāj aizraujošu stāstu par tirdzniecību antīkajā pasaulē

4. Nežēlīgā bērnu upurēšana Peru

Foto: AFP/LETA

Pēc šā atklājuma ir pavisam skaidrs, ka piedzimt Čimu civilizācijā būtu gaužām nelāgi. Tad jau labāk Spartā vai Sibīrijā. Šiem 56 bērniem un 30 lamām, kas tika upurēti, lai pielabinātos sazin kādam dievam, pagalam nepaveicās. Jācer, ka dievi pēc tam apžēlojās un apturēja postošās lietavas, kas norisinājās pirms 600 gadiem.

Peru atrasti 56 dieviem upurētu bērnu skeleti

5. Gigantiskais sarkofāgs un tā saturs

Trīs sarkofāgā atrastie skeleti
Trīs sarkofāgā atrastie skeleti Foto: Reuters/ScanPix

Kad arheologi Ēģiptes smiltīs uzgāja šo gigantisko granīta sarkofāgu, viņi sprieda, ka tajā varētu atrasties Aleksandra Lielā atliekas. Diemžēl cerības nepiepildījās. Arī dēmoni no sarkofāga neizlidoja. Tajā atradās trīs smakojošā “zupā” peldoši kareivju skeleti. Kas viņi bija? Kā gāja bojā? Kāpēc bija vajadzīgs tik milzīgs sarkofāgs? Uz šiem jautājumiem atbildes vēl nav rastas.

Gigantiskais sarkofāgs ir atvērts! Lūk, kas tajā atradās

6. Meteorītu tronis Heopsa piramīdā

Foto: EPA/Scanpix

Lai arī slepenais kambaris Heopsa piramīdā tika atklāts jau 2017. gadā, tomēr tikai vēlāk zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka tajā varētu atrasties no meteorītiem darināts tronis, kas reiz palīdzēja faraoniem veiksmīgi nokļūt viņsaulē. Šī hipotēze ir balstīta uz «Piramīdu tekstiem», kas iegravēti uz piramīdu sienām un ir vecākie zināmie reliģiskie teksti pasaulē. Hipotēze pagaidām nav pierādīta.

Heopsa piramīdas slepenajā kambarī, iespējams, atrodas meteorītu tronis

7. Vērienīgos izrakumos Pompejos atrasti krāšņi artefakti

Foto: EPA/Scanpix

Pompeju sakarā 2018. gads ir bijis ārkārtīgi ražīgs. Aktīvie izrakumi, kas tur risinās  joprojām, atklājuši pārsteidzošus artefaktus. Krāšņā svētnīca, ko pavisam nesen atklāja arheologi, ir tikai viens no atradumiem. Rakstam pievienotajā galerijā var papriecēt acis un reizē skumji nopūsties par tik krāšņas pilsētas traģisko bojāeju.

Pompejos atrasta ideāli saglabājusies antīka svētnīca un ziedojumu atliekas

8. Pirmo reizi ģenētiski modificēts cilvēks?

Foto: AFP / Scanpix

Pamatīgu vētru gan zinātnieku, gan vienkāršo cilvēku vidū pavisam nesen sacēla kāda ķīniešu zinātnieka paziņojums, ka viņš ir piedalījies pasaulē pirmo ģenētiski modificētu mazuļu radīšanā. Vai tas ir ētiski? Vai zinātnieks aizgājis pārāk tālu? Kādas varētu būt šāda eksperimenta sekas? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas tagad virmo zinātnieku vidū.

Ķīniešu zinātnieki apgalvo, ka radījuši ģenētiski modificētas dvīņu meitenītes

9. Stīvena Hokinga pēdējais pētījums

Stīvens Hokings
Stīvens Hokings Foto: AFP/SCANPIX

2018. gada 14. martā aizsaulē devās viens no pasaulē populārākajiem zinātniekiem Stīvens Hokings. Lai arī viņš bija tikai teorētiķis, tomēr spēja pamatīgi iedvesmot un padarīt zinātni saprotamu arī vidējam pilsonim. Lūk, pēdējais Hokinga pētījums, kas tika publicēts jau pēc viņa nāves.

Beidzot publicēts Stīvena Hokinga pēdējais pētījums par melno caurumu "matiem"

10. Uz Marsa nosēžas zonde “InSight”

Marsa robots «InSight»
Marsa robots «InSight» Foto: NASA NASA / REUTERS

Zondes “InSight” veiksmīgā nosēšanās uz Marsa pavisam noteikti ir viens no nozīmīgākajiem 2018. gada notikumiem kosmosa izpētē. Tagad tikai jāgaida atklājumi, kas tiks veikti ar jaunas zondes palīdzību. Lūk, pirmais attēls, kas tika nosūtīts uz Zemi uzreiz pēc zondes nosēšanās. Lai arī neskaidrs, tomēr iztēli rosinošs un iedvesmojošs.

Publicēts pirmais attēls no Marsa zondes “InSight”

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu