Slimnīcu un organizāciju vadītāji šodien, tiekoties ar 13.Saeimas deputātiem, zīmēja dramatisku ainu veselības aprūpē, ja nākamgad, kā arī 2020. un 2021.gadā netiks turpināta atalgojuma celšana par vidēji 20%.
Ārsti brīdina politiķus par iespējamo situāciju veselības aprūpē (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā politiķiem sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, ja netiks veiktas izmaiņas, lai nodrošinātu mediķiem atalgojuma palielinājumu, kā arī palielinātu mediķiem pieļaujamo virsstundu skaitu, nākšoties samazināt neatliekamās palīdzības sniegšanas stundu vai darbadienu skaitu slimnīcās.
"Sekas būs traģiskas. Pirmkārt, cietīs pacienti, kuri, nespējot laikus saņemt tūlītēju palīdzību, nīks garās rindās vai būs spiesti doties uz kaimiņu pilsētu traumpunktiem. It sevišķi akūta situācija var izvērsties reģionos. Bet ilgtermiņā, ņemot vērā, ka virsstundu samazinājums būtiski ietekmēs arī darba samaksas apjomu, ir paredzama darbinieku aizplūšana uz privāto sektoru vai ārvalstīm, tādējādi vēl vairāk padziļinot krīzi veselības aprūpes nozarē," prognozē Kalējs.
Kalējs informēja, ka patlaban vairāk nekā 1200 darbinieku parakstījuši vēstuli, kurā apliecina - ja tiks nodrošināts atalgojuma palielinājums par 20%, mediķi ir gatavi strādāt vairāk virsstundu. Kalējs piebilda, ka mediķi to gatavi darīt, lai nopelnītu un lai tiktu nodrošināta palīdzība pacientiem.
Tāpat Kalējs uzsvēra, ka "nevaldības laikā" risinājums mediķu atalgojuma palielināšanai ir tikai un vienīgi 13.Saeimas rokās.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka situācija Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir ļoti nopietna, un gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) izveidojusies krīzes situācija, gan Slimnīcu biedrības brīdinājums par potenciālo krīzes situāciju slimnīcu sektorā no nākamā gada to apliecinot.
Vienlaikus Keris atkārtoti uzsvēra, - ja tiks rastas politiskas un finanšu garantijas mediķu atalgojuma palielināšanai par 20%, arodbiedrība varētu piekrist pieļaujamā virsstundu skaita palielināšanai. Galvenie nosacījumi, lai arodbiedrība šo soli atbalstītu, ir mediķu atalgojuma palielināšana un pārejas periods, kas nepārsniedz trīs gadus.
Keris piebilda, ka pretējā gadījumā arodbiedrība nepiekritīs, jo tas būs bezjēdzīgi, turklāt nozīmēs, ka Latvija veselības aprūpes nozare atkritīs desmit gadus atpakaļ, proti, visa iepriekšējā cīņa par mediķu atalgojuma palielināšanu šādā gadījumā būtu bijusi veltīga.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis un Lielo slimnīcu asociācijas valdes loceklis Imants Paeglītis norādīja, ka vienīgais pareizais un sistēmiskais risinājums ir atalgojuma palielināšanas mediķiem turpināšana.
Paeglīša ieskatā, virsstundu skaita palielināšana ir tikai "ugunsgrēka dzēšana, turklāt nevis tā perēklī, bet pa perimetru".
Austrumu slimnīcas vadītājs apgalvoja, ka šī gada atalgojuma palielinājums mediķiem ir devis rezultātus, kas apliecina, ka atalgojuma palielināšana ir solis pareizā virzienā, turklāt tas ir vienīgais pareizais risinājums, lai nodrošinātu jaunu cilvēkresursu veidošanos nozarē.
Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs uzsvēra, ka slimnīcā jau gadiem trūkst darbinieku, turklāt jaunie ārsti zemā atalgojuma dēļ dodoties strādāt uz ārzemēm. Patlaban Širovs zinot vismaz piecus ārstus, kuri no Ogres slimnīcas devušies strādāt uz Zviedriju, Vāciju un citām valstīm.
Širovs apgalvoja, ka atalgojuma un virsstundu skaita nepalielināšanas gadījumā slimnīca mēnesī sešas dienas būšot spiesta Uzņemšanas nodaļu slēgt. Katru dienu šajā nodaļā vēršas apmēram 70 cilvēki, piebilda slimnīcas vadītājs.
Tāpat Širovs sacīja, ka slimnīcu vada 19 gadus, bet tik smagi, kā varētu būt nākamgad, vēl neesot bijis nekad.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis norādīja, ka slimnīcām un mediķiem nepieciešama stabilitāte, jo situācija ik gadu mainās, tāpēc beidzot nepieciešams ilgtermiņa risinājums - atalgojuma palielināšana turpmākos trīs gadus esot jānostiprina likumā.
Tāpat Lācis uzsvēra, ka nepieciešams sagatavot vairāk ārstu - tagad pieprasījums ir lielāks nekā speciālisti tiek sagatavoti. Daudzi jauni, spējīgi jaunieši nevar tikt budžeta vietās, bet, piemēram, Vācijā viņus labprāt uzņem, sacīja Lācis.
Arī viņš norādīja, ka virsstundu skaita palielināšana mediķiem ir īstermiņa risinājums, kas fundamentāli situāciju nerisinās. "Beigu beigās vairāk runājam par ārstiem, bet cietēji būs cilvēki, kuriem nebūs nodrošināta veselības aprūpe. Cietēji būsim mēs visi," biedēja Lācis.
Vienlaikus NMPD direktore Liene Cipule sacīja, ka vēlas redzēt plānu, kā veselības aprūpe no radušās situācijas var izkļūt. "Man jau gadu cilvēki skatās acīs kā direktorei un saka: "Kad tas beigsies?"," sacīja Cipule.
Viņa uzsvēra, ka gan NMPD, gan slimnīcu Uzņemšanas nodaļas ir valsts drošības jautājums, bet patlaban krīze veselības aprūpē kopumā ir ļoti tuvu, jo mediķi vairs nav gatavi strādāt ne tādā līmenī, ne par tādu samaksu.
Cipule uzskata, ka ārkārtas situācija būtu jāizsludina visā nozarē, jo jābūt plānam, kā no radušās situācijas tikt ārā. Viņa uzsvēra, ka plānam par šādu risinājumu bija jātop pirms gadiem trijiem vai pat agrāk, lai tagad nebūtu steigā jārisina tik sasāpējušas problēmas un divu nedēļu laikā jāmeklē nauda. Tas, cik tālu ir veselības aprūpes sistēma, ir nepiedodami negatīvs vērtējums visiem iepriekšējiem politiķiem, sacīja Cipule.
Pēc viņas teiktā, jāmeklē ļoti nopietni un vērienīgi risinājumi, kā arī komanda, kas vedīs medicīnu ārā no krīzes.
Saeimu tikšanās reizē pārstāvēja deputāts, labklājības ministrs Jānis Reirs (JV), deputāti Uldis Līkops (S) un Vitālijs Orlovs (S), Ilze Indriksone (NA), Evita Zālīte-Grosa (JKP) un Normunds Žunna (JKP). Uz tikšanos neieradās neviens pārstāvis no Zaļo un zemnieku savienības, partiju apvienības "Attīstībai/Par" un partijas "KPV LV".
Kā ziņots, Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) ir pārliecināta, ka mediķiem darba samaksas pieaugums par vidēji 20% tiks nodrošināts jau no nākamā gada janvāra, aģentūrai LETA pauda pati ministre pēc pārrunām ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).
Pēc Čakšas teiktā, valdības izveides aizkavēšanās ir ļoti nopietna, tāpēc, lai neradītu riskus mediķiem, Veselības ministrija (VM) sākusi gatavot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par atalgojuma palielināšanu no nākamā gada 1.javāra. Savukārt Finanšu ministrija (FM) meklēs resursus, lai skaidri iezīmētu, no kurienes varētu nākt finansējums, sacīja ministre.
Uz jautājumu, vai šāds solis nozīmē, ka algu paaugstinājums nākamgad mediķiem būs, Čakša atbildēja, ka būs.
Kā ziņots, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti bez plašām diskusijām lēma izskatīšanai pirmajā lasījumā virzīt grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz pieļaujamo virsstundu palielināšanu ārstniecības personām.
Patlaban priekšlikums paredz divas reizes lielāku virsstundu skaitu nekā to paredz Darba likums, proti, 16 stundas. Šis priekšlikums gan vēl tiks precizēts, jo, kā norādīja, deputāte, veselības ministre Čakša, patlaban ir bažas no Labklājības ministrijas (LM), ka šāds virsstundu apmērs ir pārāk liels, tāpēc Veselības ministrija vēl konsultēsies ar slimnīcu vadītājiem un LM, lai rastu labāko risinājumu.
Vienlaikus trešdien komisija lēma, ka nākamnedēļ parlamenta plenārsēdē tiks skatīts arī priekšlikums papildināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus, nosakot valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%.
Abiem grozījumiem noteikta steidzamība, kas nozīmē, ka tie tiks skatīti tikai divos lasījumos.
Nākamās nedēļas plenārsēdē grozījumi Ārstniecības likumā tiks skatīti pirmajā lasījumā, bet grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.