Ansis Ataols Bērziņš piedāvā izveidot "vecajo padomi", kurai būtu tiesības atcelt tiesu spriedumus (35)

Bērziņš pirmdien sarīkoja preses konferenci, kurā plaši analizēja tiesiskumu Latvijā un dažādu valsts iestāžu darbību. Viņš uzskata, ka Latvija nav tiesiska valsts. Bērziņš Vecrīgas grautiņos Saeimas logus esot izsitis aiz pārliecības un ir pārliecināts, ka šis pārkāpums ticis veikts sabiedrības interesēs.

Bērziņš uzskata, ka cietumsods personām ir jāpiemēro gadījumos, kad nodarīts nopietns kaitējums. "Man valsts nodarīja desmitiem tūkstoš reižu lielāku skādi, nekā es nodarīju, proti, pārdesmit latu lielu skādi, patiesībā vēlēdams tautai labu," spriedelēja Bērziņš, piebilstot, ka viņam nodarīts arī liels finansiālais kaitējums, jo viņš nevarēja strādāt.

"Latvijā augstākās instances tiesa piesedz zemāku instanču tiesu kļūdas un brāķi, nevis tās labo. Sistēma sagaida, ka cilvēks tai bučos roku," paziņoja Bērziņš, kurš uzskata, ka Latvijā ir ļoti lielas likumdošanas problēmas, daudz kas "pagrābts no plauktiņa" un pastāv "diezgan paviršs Saeimas darbs".

Ņemot vērā minēto, Bērziņš piedāvā vairākus risinājums. Pirmkārt, viņš vēlētos, lai Latvijā tiktu ieviesta "civila kontrole pār sistēmu". Otrkārt, esot jāpaplašina juridiskās palīdzības pieejamība sabiedrībai, bet treškārt, jānodrošina pilnvērtīga Satversmes tiesas pieejamība. Saistībā ar civilo kontroli, Bērziņš uzskata, ka tiesās jāizveido piesēdētāju institūts, lai "atšķaidītu juristu mafijas problēmu".

Bērziņš uzskata, ka Latvijā jāizveido augstākās uzraudzības institūcija jeb kaut kas līdzīgs "vecajo padomei", kurā sabiedrības cienītiem speciālistiem būtu tiesības atcelt tiesu spriedumus un tos nodot jaunai izskatīšanai, ja "redzētu, ka kaut kas pieņemts netaisnīgi".

Patlaban nav zināms, kādā veidā Bērziņš virzīs savus priekšlikumus. Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks paziņoja, ka tālākā rīcība sekošot, taču patlaban ir pāragri komentēt, kā tas izpaudīsies. "Par konkrētu rīcību vēl domājam un strādājam, taču alternatīvas piedāvāsim," paziņoja advokāts.

Taujāts, kādam tad, viņaprāt, vajadzēja būt sodam par dalību grautiņos, Bērziņš atbildēja, kas tas varēja būt naudas sods.

Jau vēstīts, ka Bērziņš 30.novembrī tika atbrīvots no ieslodzījuma, kur viņš bija nonācis par dalību 13.janvāra grautiņos.

Bērziņš no cietuma tiks atbrīvots, jo ir izcietis viņam piespriesto brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem, kurā ieskaitīts arī nebrīvē pavadītais laiks Čehijas cietumā.

Bērziņam par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos sākotnēji bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piemēroja arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Šajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties "politiskajā trimdā". Šādos apstākļos Bērziņš 2016.gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017.gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā, kas izdeva viņu Latvijai.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš nolēma atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts Bērziņa lūgums par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Bērziņš arī divas reizes vērsās pie valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, prasot apžēlošanu, taču prezidents šos lūgumus noraidīja.

Novembra sākumā Bērziņš ar iesniegumu vērsās Satversmes tiesā (ST), lūdzot liegumu cietumā lietot datoru, kuru viņš pats pieteikumā tiesai nodēvējis par portatīvo skaitļotāju, atzīt par neatbilstošu Satversmei.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda, Bērziņš, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, bija lūdzis atļauju pienesumā saņemt un lietot "personīgo portatīvo skaitļotāju disertācijas izstrādāšanai". Bērziņa lūgums tika noraidīts, jo normatīvie akti, kas nosaka priekšmetus, kurus ieslodzītās personas ir tiesīgas lietot, neparedz tiesības lietot portatīvo skaitļotāju.