Klātesošie eksperti apliecināja, ka ikdienas darbā nereti sastopas ar vecākiem, kuriem nepieciešams emocionālais atbalsts, īpaši gadījumos, kad viņi nevar būvēt attiecības ar bērnu uz savas pieredzes pamatiem, jo tā ne vienmēr bijusi pozitīva.
“Šā gada tēma nenāk pēkšņi, tā ir nobriedusi. Līdz šim un arī pagājušajā DOD PIECI! strādājām ar sekām, traumām un pāridarījumiem. Bet mēs varam sākt no paša sākuma (audzināt bērnu) bez traumām,” iezīmējot tēmas aktualitāti un jauno vecāku mācības programmas mērķi, norāda psihoterapeite Andrija Likova. Viņa uzsver, ka svarīgi sabiedrībai apzināties, ka:
“Emocionālās vajadzības ir pašas nozīmīgākās. Un vecākiem bieži vien ir vajadzīgs iegūt prasmes un zināšanas par to, kā attīstās bērns un kā mainās attiecības ģimenē.”
Arī atbalsta programmas “Plecs” stratēģiskais vadītājs Jānis Erts uzsver, ka DOD PIECI! piektais gads ir laiks pievērsties cēloņiem, ne tikai sekām: “Nav sliktu vai labu vecāku, bet vecākiem jāapzinās, ka ir jāmācās. Tāpat kā mēs mācāmies profesionālai karjerai, mēs varam mācīties būt labāki vecāki.”
Mīlestība un rūpes ir bērna pamatvajadzības
“Katrs bērns un pusaudzis aizdomājas, kāds es būtu tētis vai mamma, un, ja mēs pievēršam uzmanību tikai primārajām rūpēm – saģērbt un paēdināt, tad viņš tā rīkosies arī pret saviem bērniem. Izpratne par vecāku lomu veidojas no bērnības, un, jo vairāk mēs par to runāsim, jo dziļāka būs izpratne par attiecībām ģimenē, kas tiks nodota nākamajām paaudzēm. Tas, kā būt gādīgam, uzmanīgam, rūpīgam, ir tikpat svarīgi kā ēdiens,” uzskata psihologs Jānis Broks
Runājot par bērna vajadzībām, savā pieredzē dalās arī Andrejs Mediņš: “Pagājušajā nedēļā Bruknā iebrauca vairākas ģimenes, kur bērns runāja par pašnāvību.
Bērns stāsta, ka redz, kā vecāki strādā, bet viņš tā nevēlas, jo zina, ka vecākus darbs un nauda laimīgākus nedara. Tētis domā, ka viņa “varība” ir uzņēmumos un naudā, bet šīs bērns viņu ir “izģērbis”, parādot, ka tas nav svarīgākais bērnam.
Mēs gribam noliegt un izliekamies, ka nedzirdam, - svarīgs ir laiks, ko veltām bērniem. Tas globāli ir raksturīgs šodienai.”
“Ikdienas darbā, sastopoties ar ģimenēm, kuras nespēj parūpēties par saviem bērniem, ir redzams, ka visa pamatā ir personība, kurai nav prasmes redzēt sevi kā vērtību. Šie cilvēki netic, ka viņi kaut ko spēj. Tas ir sācies bērnībā, kad bērns nav bijis gaidīts, mīlēts un novērtēts. Nepārliecināta personība nevar pārliecību dot saviem bērniem,” pieredzē dalās labdarības portāla "Ziedot.lv" un rehabilitācijas centra “Poga” dibinātāja un vadītāja Rūta Dimanta.
Mācīties praktiski un no pieredzes
“Jau februārī plānots apmācīt ap 100 programmas treneru visā Latvijā. Svarīgi, lai varam veidot sistēmu, kurā iesaistām visus esošos jomas spēlētājus, atbalsta centrus, sociālos dienestus, ģimenes ārstus," par mācību programmas ieviešanu visā Latvijā stāsta atbalsta programmas “Plecs” stratēģiskais vadītājs Jānis Erts, uzsverot: