Eksperte: Latvijā mežu ir salīdzinoši daudz, taču tikai maza daļa klasificējami kā bioloģiski augstvērtīgi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

 Latvijā meži klāj vairāk nekā 50% valsts teritorijas, taču tikai maza daļa no tiem klasificējami kā bioloģiski augstvērtīgi, komentējot "Dabas skaitīšanas" šīs sezonas pirmos provizoriskos datus, sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece.

Eksperte skaidroja, ka šogad interesantākie projektā veiktie novērojumi saistīti ar mežiem. Secināts, ka visvairāk Latvijā atrodami trīs veidu mežu biotopi - veci boreāli meži, kas veido 35% no visiem Latvijas biotopiem, purvaini meži (29%) un staignāju meži (14%). Taču projekta laikā tiek veikta ne tikai biotopu uzskaite, bet gan arī to kvalitātes izvērtējums.

Eksperte norādīja, ka augstvērtīgi biotopi parasti atrodami vecos mežos ar lieliem kokiem, kā arī pietiekami lielu mirušās koksnes daudzumu, kas būtiski palielina bioloģisko daudzveidību un reti sastopamo sugu atradņu skaitu. Arī šai mirušajai koksnei, labākajā gadījumā, jābūt lielizmēra, taču Latvijā biežāk konstatējami meži ar mazizmēra mirušu koksni.

Ikauniece piebilda, ka, saskaņā ar projekta metodiku, no visiem pērn iegūtajiem datiem 10% tiek pārbaudīti dabā, taču šogad iegūtu datu pārbaude tiks sākta vien nākamajā sezonā, jo pašlaik tiek apkopota sākotnējā informācija. Līdz ar to, pašlaik publiskotie projekta otrās sezonas dati ir provizoriski.

Ne vienmēr aizsargājamajās teritorijās atrodas ļoti augstvērtīgi meži - projekta laikā secināts, ka arī aizsargātajās teritorijās ir daudz jaunu un sekundārās šķiras mežu, kā arī meži atjaunotās lauksaimniecības zemēs. Tāpat Ikauniece norādīja, ka nereti katrai aizsargājamajai teritorijai ir sava apsaimniekošanas kārtība ar dažādām cirtēm, kā rezultātā šie meži ne vienmēr sasniedz lielu vecumu.

"Dabas skaitīšanas" projekta vadītāja Irisa Mukāne skaidroja, ka būtisks ir arī šo īpaši augstvērtīgo mežu izvietojums - nereti tie atrodas lielā attālumā viens no otra, līdz ar ko, pastāv potenciāli ierobežojumi dažādu samērā retu sugu tālākai izplatībai. Tāpat, pēc viņas teiktā, svarīgi ir saprast, vai kāda augstvērtīga biotopa bojāeja ziemas laikā vai izciršanas rezultātā nerada risku kādām īpaši aizsargājamām augu, sūnāju vai sēņu sugām.

Šovasar 250 projektā iesaistītie dabas skaitītāji, apsekojot apmēram 500 000 hektāru plašu teritoriju, savās anketās atzīmējuši apmēram 60 000 faunas atradumus, tostarp reti sastopamās brūnā dižmeldra atradnes, garlapu cefalantēras atradnes, kā arī uzieta jauna grīšļu suga un ar koordinātēm precizētas vēsturiski uzskaitītas dažādu retu sugu atradnes.

Taujāta par līdzšinējo progresu kvadrantu apsekošanā, Mukāne atbildēja, ka pērn tika apsekoti 154 sauszemes kvadranti, bet šogad - 168 sauszemes kvadranti un 178 saldūdens kvadranti, līdz ar to, triju sezonu garumā plānotā dabas vērtību apzināšana norit pēc sākotnēji paredzētā plāna. Projekta vadītāja piebilda, ka šogad nozīmīga bijusi arī Latvijas piekrastes zonas biotopu apzināšana.

DAP vadītājs Juris Jātnieks sacīja, ka šovasar 250 eksperti bijuši dabā teju 40 000 stundas. Informāciju par "Dabas skaitīšanas" projekta aktivitātēm saņēmuši aptuveni 60 000 zemes īpašnieki 99 pašvaldībās. Tāpat šogad notikuši 24 informatīvie semināri pašvaldībām un zemju īpašniekiem. Viņš arī norādīja, ka DAP šogad arī iedzīvotāji izrādījuši īpašu interesi par projektu - visās DAP reģionālajās nodaļās saņemtas kopskaitā vairāk nekā 340 vēstules un 1600 telefona zvani.

Kā ziņots, "Dabas skaitīšana" ir daļa no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb "dabas skaitīšanas". Dzīvotņu apzināšana ilgs līdz 2019.gada nogalei un šajā laikā DAP uzdevumā eksperti veiks aizsargājamo biotopu inventarizāciju gan valsts, gan privātajās zemēs. Tikai pēc pilnīgas iegūtās informācijas apkopošanas varēsim spriest par dzīvotņu izplatību un stāvokli valstī vai kādā konkrētā novadā.

Kopumā "Dabas skaitīšanā" pērn apsekota teritorija gandrīz 57 000 hektāru platībā, kurā potenciāli bija iespējami bioloģiski vērtīgi zālāji. No apsekotās platības tikai 22% atzīti par ES nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu, skaidroja pārvaldē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu