Ārvalstu investori cer, ka jaunā valdība nesāks visu no "baltas lapas" (2)

Viņa norādīja, ka ārvalstu investoriem ir svarīga ir konsekvence lēmumu pieņemšanā, un pauda cerību, ka jaunā valdība pievērsīsies tādiem jau ilgi apspriestiem jautājumiem kā demogrāfijas un piekļuves darba tirgum uzlabošana. "Šo jautājumu atrisināšanai ir nepieciešams laiks, izturība, lai varētu ilgtspējīgi virzīties uz priekšu. Cerams, ka jaunā valdība pārņems labās lietas, ko ir ieviesusi pēdējā valdība, nevis centīsies visu izdarīt no "baltas lapas", un turpinās iesākto virzību. Tie nebūs ātri risinājumi, ir nepieciešams ieguldīt ļoti daudz darba," atzīmēja ĀIPL vadītāja.

Tāpat viņa pauda, ka valdībai, pieņemot lēmumus, ir jāatrod labāks balanss starp īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem. "Līdz šim ir bijusi tendence risināt steidzamus jautājumus, liekot uzsvaru uz, tā teikt, kļūdu vai ne visai veiksmīgu pagātnē pieņemtu lēmumu labošanu. Un tas valdībai aizņem gan daudz laika, gan daudz enerģijas, tā vietā, lai skatītos, kas notiks pēc 10-20 gadiem," sacīja Sundberga.

ĀIPL valdes priekšsēdētāja arī atzina, tā kā šis ir vēlēšanu gads ir aktualizēti daudzi jautājumi populistiskos nolūkos, lai iegūtu vairāk vēlētāju balsu. "Tad, kad valdība būs izveidojusies un nostabilizējusies, nāks skaidrība, ka ir jāvada valsts, un tas tomēr atšķiras no pirmsvēlēšanu perioda, jo ir jāsasniedz reāli rezultāti," teica Sundberga.

Tāpat viņa pauda bažas par to, vai izveidojusies koalīcija atradīs veidu, kā sastrādāties, vai spēs samazināt iekšējās šķelšanās riskus un virzīt lietas tālāk. "Pagaidām ir pāragri spriest, kā jaunajai valdībai varētu veikties. Ticu, ka, tiklīdz visi ieņems savas vietas, darbi varēs turpināties. Šobrīd, kamēr gaidām valdības izveidi, notiekošais izskatās haotiski, bet jāatceras, ka tāda ir šā brīža situācija visā pasaulē, pavisam noteikti Eiropā, kur pēdējo vēlēšanu rezultāti rada neskaidrības sajūtu un neparāda nekādu attīstības virzienu. Līdzīga situācija ir arī Zviedrijā, kur vēlēšanas notika jau septembrī, bet valdības nav joprojām. Ir arī citu valstu piemēri, kur valdību nav izdevies izveidot ļoti ilgu laiku," klāstīja ĀIPL vadītāja.

Pēc viņas teiktā, šāda situācija ir vērtējama negatīvi. "Tiek zaudēts mirklis, un visi var slēpties aiz lozunga, ka vispirms ir jāizveido valdība pirms ko darīt," skaidroja Sundberga.

Ārvalstu investoru ieskatā trīs svarīgākie no nākamajā gadā risināmajiem jautājumiem ir darbaspēka piesaiste, izglītība un digitalizācija. Attiecībā uz darbaspēka trūkumu ĀIPL vadītāja norādīja, ka šis faktors jau šobrīd bremzē ekonomikas izaugsmi, kā arī ieguldījumus. "Mēs jūtam, ka ekonomikai ir jābūt atvērtai, ir jābūt vieglākai darba tirgus plūsmai pāri robežām," teica Sundberga.

Lai gan līdzīga situācija ir vērojama arī citās valstīs, ja risinājumi netiks atrasti, pēc pāris gadiem investīcijas varētu ieplūst citās valstīs, kurās varētu būt mazliet labāki nosacījumi darbaspēka piesaistei, atzina ĀIPL valdes priekšsēdētāja.

Tāpat viņa sacīja, ka ir steidzami jāpievēršas augstākās izglītības jautājumiem. "Skatoties uz augstāko izglītību, kā tā ir organizēta, vadīta, redzam, ka šajās jomās ir nepieciešamas pārmaiņas, bet reformas tajās nav veiktas jau ļoti ilgu laiku. Es pat teiktu, ka termiņš tiek ļoti kavēts," sacīja Sundberga.

Savukārt attiecībā uz digitalizāciju ārvalstu investoru pārstāve pauda, ka ir jāizmanto digitalizācijas piedāvātās iespējas, lai radītu efektīvāku darba un biznesa vidi. "Digitalizācija ir kas tāds, kam nevaram vienkārši paiet garām. Tā ir šeit, tā ir pārmaiņu vētra, bet vienlaikus arī iespēju vētra. Tagad ir laiks tiešām izmantot šīs iespējas un panākt, ka tās strādā, lai panāktu efektīvu darba vidi. Digitalizācija sniedz daudz iespēju, lai daudz kas kļūtu caurspīdīgāks, tostarp dati kļūtu pieejamāki ne tikai valdībai, bet arī investoriem un sabiedrībai. Šai iespējai ir jāpievērš uzmanība, jo ir diezgan sarežģīti to īstenot pareizi," klāstīja Sundberga.

Jaunās valdības darbā ārvalstu investori nevēlētos redzēt "ātros" lēmumus, kas pieņemti bez pienācīgas analīzes par to ietekmi ilgtermiņā. Attiecībā uz to pieņemšanas procesu mēs neko nevaram iesākt, un tas attiecas ne tikai uz ārvalstu investoriem, bet jebkuru, kurš vēlas veidot biznesu. Savā ziņā nonākam upura lomā, jo lēmumi par biznesa uzsākšanu kādā tirgū tiek balstīti uz attiecīgajā brīdī spēkā esošo normatīvo aktu bāzi, bet nereti jau pēc dažiem gadiem tā tiek būtiski mainīta. Tas ir ļoti sarežģīti," teica ĀIPL vadītāja.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore Marta Jaksone trešdien intervijā Latvijas radio atzīmēja, ka ārvalstu investoriem pagaidām nav pārliecības, ka jaunā Saeima pietiekami nopietni apzinās reformu nepieciešamību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un finanšu sektora sakārtošanā.

Viņa atzīmēja, ka naudas atmazgāšanas jautājumi ir tie, par kuriem ir jārunā ļoti daudz. Ārvalstu uzraugu "FinCEN" un "Moneyval" ziņojumi par Latvijas finanšu sektoru ir ļoti nopietni signāli, ka attiecībā uz finanšu noziegumu apkarošanu ir nepieciešamas reformas.

"Šī brīža politiskās diskusijas rada bažas, un nav pārliecības, ka visas jaunajā Saeimā ievēlētās partijas saprot reformu nozīmību," teica Jaksone.

Viņa atgādināja, ka reformas ir jāveic līdz nākamā gada beigām, tādēļ darba ir daudz, bet laika maz. Jau nākamā gada beigās Latvijai ir jānodrošina konkrēti rezultāti un vairs nepietiks tikai ar solījumiem.

ĀIPL izpilddirektore atzinīgi novērtēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītājas Ilzes Znotiņas sākto darbu. "Ceru, ka viņai būs pilnīgs atbalsts no jaunās valdības un visām Saeimas partijām," piebilda Jaksone.

Ārvalstu investoru padome Latvijā ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu uzņēmumi Latvijā, kā arī ārvalstu tirdzniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskola. Padomes un Latvijas valdības augsta līmeņa tikšanās notiek jau kopš 1999.gada, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu uzņēmumi Latvijā, kā arī ārvalstu tirdzniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskola. Padomes un Latvijas valdības augsta līmeņa tikšanās notiek jau kopš 1999.gada, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā.