Krievu salas terminālī janvārī plānots sākt ogļu kraušanu kuģos

Krievu salas termināļa teritorija.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies un janvārī plānots sākt ogļu iekraušanu kuģos, trešdien žurnālistiem sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA "Strek" teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves ir nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora - SIA "Riga Coal Terminal" - teritorijā, šeit sākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra otrajā pusē.

"Nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta - Andrejsalas un Eksportostas teritorijām - uz Krievu salu - vienu no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina - pārcelšanās ir pilnvērtīgi sākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā sāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture," sacīja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Viņš piebilda, ka abi stividori ir parakstījuši vienošanos, ka līdz 2019. gada 11. martam visa Andrejsalas un Eksportostas teritorija būs atbrīvota no oglēm. Savukārt 31. marts ir projekta realizācijas beigu termiņš, kad tā izpildi un plānoto mērķu sasniegšanu vērtēs Eiropas Komisija.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tostarp elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā divu kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Būvnieka AS "A.C.B." būvdarbu vadītājs Andris Miezis sacīja, ka vēja žoga izbūvē tika ņemta vērā Kanādas ostu pieredze un žogs ir būvēts tā, lai izturētu vēja brāzmas ar ātrumu līdz 42 metriem sekundē.

Objektā stividori patlaban veic administratīvo un tehnoloģisko ēku izbūvi, kā arī piegādā un uzstāda specializētās ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un kuģos iekraušanas iekārtas. Pašlaik ir sākta uzstādīto tehnoloģisko iekārtu ieregulēšana un sagatavošana ogļu pārkraušanas procesa sākšanai.

"Strek" projekta vadītājs Vladimirs Makarovs informēja, ka decembrī terminālis sāks pieņemt vilcienus ar ogļu kravām. "Jāpieņem vismaz 20 vilcieni un tad jau varēsim sākt kraut ogles pirmajos kuģos. Iekraušanas jauda ir 2000 tonnu ogļu stundā, kas nozīmē, ka "Panamax" tipa kuģi varēsim piekraut pusotras dienas laikā, bet kuģi ar 100 000 tonnu kravas ietilpību - divās dienās," viņš teica, piebilstot, ka Daugavas labā krasta termināļos kuģu piekraušanas laiks bija trīs līdz piecas dienas.

"Esam gandarīti, ka visas projektā iesaistītās puses - gan osta, gan stividori, gan būvnieki ir spējuši ievērot savas apņemšanās un termiņus, kas, protams, prasījis ne mazums pūļu visiem, bet rezultāts ir tā vērts. Krievu salas terminālis ir gatavs pilnvērtīgi sākt darbu, un jau drīzumā gaidām šeit pirmās akmeņogļu kravas," piebilda Zeltiņš.

Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012.gadā sāka projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra". 2015. gada 31. decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas četras dziļūdens piestātnes (15,5 metri) ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra.

Plānotā termināļa jauda ir 15-20 miljoni tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 123,24 miljoni eiro, bet Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 75,83 miljoni eiro. Īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt desmit miljonu eiro ietaupījumu.

Eiropas Komisija Krievu salas projektu izvērtēs 2019. gada marta beigās, un tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un Eiropas Savienības līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apmērā.

Uz augšu