Nodibina Latvijas Mediju ētikas padomi (1)

Organizācija biedri divu mēnešu laikā ievēlēs Ētikas padomi, kas izskatīs sūdzības un sniegs atzinumus par iespējamiem mediju izdarītiem ētikas pārkāpumiem, mediju vai vārda brīvības ierobežojumiem, jautājumiem, kas saistīti ar mediju apdraudējumu vai ietekmēšanu, mediju nozares stāvokļa pasliktināšanos, redakcionālo autonomiju vai neatkarību, vai citiem apstākļiem, kuros medijiem tiek apgrūtināta iespēja īstenot savus mērķus un uzdevumus.

Latvijas Mediju ētikas padomi trešdien nodibināja Latvijas Raidorgnizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, AS "Delfi", SIA "Žurnāls Santa", AS "Cits medijs", Nacionālā informācijas aģentūra LETA, AS "Latvijas mediji", valsts SIA "Latvijas Vēstnesis", SIA "Reģionu mediji", SIA "Staburags", SIA "Bauskas dzīve", SIA "Novadu ziņas", SIA "Cēsu druva" un SIA "Firma Zemgale".

Padomes dibināšanas sēdē klātesošie atbalstīja Ētikas kodeksu un, uzsverot organizācijas atvērto raksturu, aicina organizācijai pievienoties visus Latvijas medijus un ar tiem saistītās organizācijas. Vienlaikus gan esošie, gan topošie biedri aicināti iesniegt priekšlikumus šodien pieņemtā padomes Ētikas kodeksa iespējamajiem grozījumiem un izvirzīt savus kandidātus biedrības Ētikas padomei. Līdz 28.februārim tiks sasaukta biedrības pilnsapulce, lai izskatītu priekšlikumus Ētikas kodeksa grozījumiem un papildinājumiem un ievēlētu Ētikas padomi.

Dibināšanas sapulcē par organizācijas valdes locekli iecelts mediju tiesību eksperts Jānis Lielpēteris. Valdei uzdots līdz nākamā gada 28.februārim sasaukt biedru kopsapulci, lai apstiprinātu ierosinājumus un labojumus Ētikas kodeksā, kā arī ievēlētu padomi deviņu locekļu sastāvā.

Atbalstītajā Ētikas kodeksā uzsvērts, ka tā mērķis ir aizstāvēt mediju brīvību un plurālismu, lai nodrošinātu mediju vides daudzveidību un vienlaikus veicinātu atbildīgu un profesionālu informācijas iegūšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izplatīšanas praksi. Minētais kodekss būs plašsaziņas mediju pašregulācijas dokuments, kas noteiks principus un uzvedību, par kuru ievērošanu ir vienojušies biedrības biedri. Kodekss ir paredzēts vienotas profesionālo standartu un kritēriju izpratnes veicināšanai kā pamats labas mediju profesionālās prakses attīstībai, ņemot vērā, ka dažādi mediju tipi, žurnālistikas veidi, žanri un formāti ir vērtējami to redakcionālās politikas, satura un tehniskajās robežās.

Noteikts, ka biedrība darbosies arī kā samierinātājs starp strīdā iesaistītajām pusēm, izmantojot kodeksā nostiprinātās vērtības un principus. Kodekss būs saistošs biedrības biedriem, kā arī jebkurai personai, kas rakstveidā apliecinājusi pievienošanos kodeksam un paziņojusi par to biedrībai.

Uzsvērts, ka kodekss aizsargās tādas mediju pamatvērtības kā vārda brīvība, informācijas un viedokļu daudzveidība, redakcionālā neatkarība, autonomija, žurnālistu tiesības, godprātīgums (objektivitāte), cilvēktiesības u.c.

Kā ziņots, lai nodrošinātu mediju nozares attīstību un veicinātu mediju atbildību, Ministru kabinets novembrī atbalstīja mediju ētikas uzraudzības mehānisma - pašregulatīvas, koleģiālas Mediju ētikas padomes - izveidi.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas ziņojumu, mediju nozare līdz šim pati nav apvienojusies, tādēļ tam ir pievērsusies valsts, šim mērķim paredzot valsts finansējumu 53 254 eiro apmērā katru gadu, sākot no 2018.gada, lai veicinātu un motivētu nozares apvienošanos. Mediju jomas pašorganizēšanos un Latvijas mediju nozarei kopīga ētikas kodeksa izstrādi, kā arī mediju ombuda izveidi, kas nodrošinātu arī ētikas kodeksa ievērošanu, paredz Mediju politikas pamatnostādnes.

Ziņojumā arī norādīts, ka, lai nodrošinātu mediju nozares attīstību un veicinātu mediju atbildību, nepieciešams vienots mediju ētikas kodekss, kas attiecināms ne tikai uz drukātajiem vai elektroniskajiem medijiem, bet kas ir saistošs visiem medijiem.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas ziņojumu, Mediju padomei ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tā nodrošinātu maksimālu mediju organizāciju iesaisti un sadarbību, kā arī veicinātu plašu mediju nozares pārstāvniecību un uzticību no mediju puses. Otrkārt, Mediju padomē būtu iespējams nodrošināt elastīgāku pārvaldi un kompetenču savstarpēju sadalīšanu starp padomes locekļiem, iespēju pārsūdzēt lēmumus. Treškārt, pateicoties šādam formātam, būtu vieglāk norobežoties no politiskās ietekmes, vienlaikus pamatā tiekot finansētam no nozares līdzekļiem, piesaistot valsts līdzfinansējumu. Viens no šādas formas trūkumiem ir brīvprātīgās iesaistes principa sekas, proti, Mediju padomes lēmumi nebūs saistoši visai nozarei, bet gan tikai tiem medijiem, žurnālistiem, kuri iesaistījušies biedrībā.

Ziņojumā uzsvērts, ka Mediju padome kā pašregulatīvs koleģiāls mehānisms ir izplatītākais un tiek īstenots Igaunijā, Austrijā, Dānijā, Īrijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Jāņem vērā, ka, lai gan Dānijā pastāvošā Preses padome starptautiskajos pētījumos tiek uzskatīta par pašregulāciju, tā tomēr ir kopregulācijas forma.