Visiem ārstiem, tostarp ķirurgiem, jāspēj nopelnīt savai profesijai cienīgu atalgojumu vienā darbavietā, turklāt strādājot normālo darba laiku, kas ir 168 stundas mēnesī, aģentūrai LETA paziņoja Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents Artūrs Ozoliņš.
Ozoliņš uzskata, ka patlaban, lai nopelnītu adekvātu atalgojumu, ķirurgi ir spiesti veikt ievērojamu papildu darbu, mēnesī nostrādājot pat 240 stundas. Daudzos gadījumos pēc intensīvas darba dienas mediķiem nākoties dodoties pie pacientiem arī citās ārstniecības iestādēs.
Ozoliņš uzskata, ka tā tas nedrīkst būt, jo no tā cieš pacientu drošība, ārstniecības kvalitāte un pacienti. "Ārsti ir pārstrādājušies, pārguruši un izdeguši, un par to ir skaļi jārunā, jo tās ir tieši šīs kļūdainās veselības aprūpes organizēšanas sekas. Nesamērīgās slodzes un atalgojuma dēļ katru gadu Latviju pamet vairāk nekā 200 ārstniecības personas, un pie šādas situācijas ir maz cerību, ka viņi varētu atgriezties," stāstīja Ozoliņš.
Latvijas Ķirurgu asociācija uzskata, ka Veselības ministrijai (VM) nav jānodarbojas ar ārstu algu politikas jautājumiem. Algu ārstiem maksā slimnīcas, bet slimnīcu naudas apjoms ir tieši atkarīgs no spēkā esošajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem.
Ozoliņš uzsvēra, ka ķirurģisko manipulāciju tarifi pēdējos gados nav pārskatīti, kas nozīmējot, ka slimnīcas par sniegtajiem pakalpojumiem no valsts nesaņem samaksu, kas būtu atbilstoša to reālajām izmaksām. "Viena un tā paša pakalpojuma izmaksas Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, atšķiras pat desmit un vairāk reizes. Piemēram, Nīderlandē par aizkuņģa dziedzera operāciju valsts vidēji ārstniecības iestādei samaksā 20 000 eiro, turpretī Latvijā valsts par tādu pašu operāciju samaksā vidēji 1500 eiro, gadiem ignorējot to, ka faktiskās izmaksas ir ievērojami lielākas. Lielu ķirurģisko manipulāciju izmaksu sadaļu veido modernās tehnoloģijas, kuru cenas Eiropas valstīs ir ļoti līdzīgas. Rezultātā slimnīcām nav naudas, lai samaksātu ārstiem konkurētspējīgu atalgojumu," skaidroja asociācijas prezidents.
Viņš norādīja, ka publiski skaļi tiek runāts par virsstundām, bet tā ir redzamākā problēmas daļa. Ozoliņa ieskatā, visaktuālākais jautājums šobrīd, kas atrisinātu samilzušās problēmas ar milzīgo ārstu pārstrādi, ir spēkā esošo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšana atbilstoši mūsdienu situācijai. Tarifi, kas pilnībā nosegs slimnīcu izmaksas par veiktajiem pakalpojumiem, ļaus dinamiski pārskatīt algu politiku, uzskata ārsts.
Latvijas Ķirurgu asociācija aicina politiskos spēkus aktualizēt jautājumu par tarifu pārskati atbilstoši reālajām izmaksām valstiskā līmenī, kas dotu fundamentālu pavērsienu, lai sāktos virzība uz tiem pamatprincipiem, kā medicīnas sistēma funkcionē Eiropā, un ļaus apturēt ārstu aizbraukšanu uz ārvalstīm.
