Šogad Latvijas aitkopjiem sagādāt lopbarību ziemai sausuma dēļ ir bijis vēl grūtāk nekā pērn, kad Latvijā bija plūdi un lietavas, sacīja biedrības "Latvijas Aitu audzētāju asociācija" (LAAA) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs.
Šogad aitkopjiem sagādāt lopbarību bijis īpaši grūti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš teica, ka pēdējie divi gadi aitkopībā tāpat kā lauksaimniecībā kopumā bijuši grūti gadi, kas lielā mērā saistītas ar problēmām sagādāt lopbarību. "Mums bija sarežģīti sagādāt barību un nācās iztirgot dzīvniekus, kurus iepriekš bijām plānojuši atstāt izaudzēšanai. Šī iemesla dēļ gaļas uzpircēji un gaļas pārstrādes uzņēmumi samazinājuši cenas," sacīja Bortņikovs, piebilstot, ka pēdējos piecos gados neatceras tik lielu jēra gaļas cenu kritumu, kāds tas bijis šogad. Ja pagājušogad ap šo laiku cenas bija no 4,5 eiro par kautķermeni kilogramā, tad šogad tie ir četri eiro.
Bortņikovs piebilda, ka 2018.gadā daudziem saimniekiem lopbarības, sevišķi siena, sagatavots mazāk nekā citos gados. "Ja mitrumā bija grūti sagatavot lopbarību, tad sausumā ir vēl grūtāk. Lielākā daļa aitkopju ir bioloģiskās saimniecības, un šāda barība maksā vēl vairāk. Arī spēkbarības cenas graudu cenu kāpuma dēļ ir augušas," teica Bortņikovs.
Asociācijas šogad veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka daļa biedru samazinās savus ganāmpulkus, domājot par to, ko un cik daudz dot dzīvniekiem ēst ziemā. Pieļaujot, ka šoziem lopbarības varētu trūkt, gada aukstie mēneši ir laiks, kad vērtēt, kurus dzīvniekus atstāt un kurus nē. "LAAA veica aptauju un bija biedri, kuri tā iemesla dēļ, ka nespēs sagādāt lopbarību ziemai, plāno samazināt savu ganāmpulku. (..) Asociācijā kopumā ir 170 biedri, no kuriem aptaujājām 50, no kuriem 10% pieļāva, ka samazinās ganāmpulku," teica Bortņikovs, piebilstot, ka arī saimniecības, kas neietilpst asociācijā varētu samazināt dzīvnieku skaitu.
LAAA mērķis ir radīt labvēlīgu vidi aitu audzēšanai, un attīstīt aitkopību kā peļņu nesošu ilgtermiņa nozari, kas ļauj saimniekot videi draudzīgi un uzlabot dzīves kvalitāti. Kopš 2001.gada 12.jūlija atzīta par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un ir tiesīga veikt selekcijas darbu aitkopībā.