Aizvadītais 2018. gads ir bijis dažādu notikumu piepildīts. Pārsvarā katru no tiem ir virzījušas dažādas personības, kuru izvēles ir ietekmējušas mūs katru. Portāls TVNET ir apkopojis 10 ietekmīgākos 2018. gada cilvēkus. No politiķiem līdz pat sportistiem un uzņēmējiem.

1. Donalds Tramps

Šķiet, ka neviens politiķis tā šogad nesatricināja pasauli kā ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa spilgtās tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu jūnijā un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu jūlijā izraisīja plašas diskusijas gan par pasaules masu iznīcināšanas ieroču likteni, gan arī par atsevišķu ASV sabiedroto (piemēram, Baltijas valstu) pārdošanas iespējamību. Prezidents arī pamatīgi uzdarbojās Tuvajos Austrumos – gan aizejot no Irānas «kodolvienošanās», gan piemērojot sankcijas savai sabiedrotajai – Turcijai, gan arī turpinot atbalstīt Saūda Arābijas un Līča valstu asiņaino kampaņu Jemenā.

Prezidents šogad piedzīvoja arī savu pirmo nopietno politisko zaudējumu ASV vidustermiņa vēlēšanās, kuru ietvaros varu Pārstāvju palātā pārņēma demokrāti. Tikmēr ziņu virsrakstus turpināja rotāt stāsti par viņa skaļajiem izteikumiem un iespējamajiem interešu konfliktiem.

FOTO: AP/Scanpix

2. Džamals Hašogi

Gada nogalē gabalos sagrieztais žurnālists kļuva par vispasaules mediju apspiestības simbolu. Ilgstoši esot ticis pietuvināts Saūda Arābijas karaliskās ģimenes «krējumam», taču pēc tagadējā kroņprinča Muhameda Bin Salmana nākšanas pie varas savu dzimteni pametis, Hašogi bija bagātīgs dzīvesstāsts. Būtiski arī pieminēt, ka viņš netika uzskatīts par pārāk skarbu saūdu valdošā režīma kritiķi, tomēr tas Rijādai tik un tā bija nepieļaujami.

Viņa nāve izraisīja plašu krīzi Saūda Arābijas attiecībās ar daudzām pasaules valstīm un pamatīgi iedragāja karalistes starptautisko tēlu. Tas viss notiek laikā, kad Saūda Arābija cenšas atvērt savu ekonomiku ārējām investīcijām un liberalizēt iesīkstējušos islāma likumus. Būtiski, ka tieši šīs slepkavības dēļ ASV Kongress ir sācis daudz aktīvāk runāt par nepieciešamību šai valstij ierobežot ieroču piegādi.

FOTO: AP/Scanpix

3. Angela Merkele

Par Eiropas māti dēvētā Vācijas politiķe šogad pārsteidza pasauli ar paziņojumu par gatavību atkāpties no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības vadītājas amata un nekandidēt nākamajās Vācijas parlamenta vēlēšanās. Daudzi eksperti jau runā, ka viņas aiziešana iezīmēs arī kādas ES politiskas ēras beigas un ievadīs jaunu laikmetu. Jautājums tikai – vai tas būs labāks visai organizācijai? Būtiski, ka viņas laikā Vācija sāka nedaudz nokratīt no Otrā pasaules kara laikiem aizgūto kautrīgumu un kļuva nacionālistiskāka. Ne velti savā novembra runā Eiropas Parlamentam Merkele paziņoja, ka Vācija atbalsta vienotas Eiropas armijas izveidi. Neapšaubāmi, ka daudziem viņas laiks asociēsies arī ar lēmumu atvērt vārtus bēgļu plūsmām no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, kā arī ar skarbajiem taupības pasākumiem 2008. gada ekonomiskās krīzes ietvaros.

FOTO: AFP/SCANPIX

4. Džefs Bezoss

2018. gada sākumā interneta tirdzniecības giganta «Amazon» dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss atstāja būtisku nospiedumu visas pasaules vēsturē. ASV finanšu datu sniedzējs un ekonomikas ziņu medijs «Bloomberg» ziņoja, ka viņš ir kļuvis par bagātāko cilvēku pasaules vēsturē. ASV biznesa izdevuma Forbes miljardieru sarakstā Bezoss tika ierindots kā pirmais cilvēks, kura kopējā īpašumu vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru. Šo bagātākā cilvēka titulu viņš atņēma «Microsoft» dibinātājam un vadītājam Bilam Geitsam. Tomēr tiek lēsts, ka Geitss šo titulu būtu saglabājis, ja nebūtu tik aktīvs ziedotājs labdarībai. Pagaidām tiek lēsts, ka Bezosa īpašumu vērtība varētu būt jau ap 130 miljardiem.

FOTO: EPA/Scanpix

5. Džeimss Lebrons

NBA zvaigzne, kura šogad izpelnījās plašu uzmanību saistībā ar viņa leģendāro finālspēli Cleveland Cavaliers sastāvā pret Golden State Warriors. Tās ietvaros Lebrons iemeta 51 punktu, taču viņa komanda zaudēja. Mediji jau ziņo, ka tas bijis pirmais gadījums visā NBA pastāvēšanas vēsturē. Zīmīgi, ka pēc šīs spēles Lebrons pārgāja uz Los Angeles Lakers. Komandu, kuras prasmju līmenis būtu, iespējams, viņam tuvāks.

FOTO: AP/Scanpix

6. Krištianu Ronaldu

Slavenais futbolists Krištians Ronaldu 2018. gadā pārsteidza pasauli ar savu pāriešanu no spēcīgā futbolkluba Real Madrid uz Turīnas Juventus. Par viņa pāriešanu Juventus samaksāja 105 miljonus mārciņu. Visticamāk, Ronaldu aiziešana ir saistīta arī ar viņa saspringtajām attiecībām ar Real Madrid prezidentu Florentino Perezu. Minētais prezidents bija apsolījis palielināt Ronaldu algu, taču to tā arī neizdarīja. Tikmēr tas tika izdarīts Neimāram da Silvai Santosam un Lionelam Mesijam. Viņš iepriekš tika izteicis arī vēlēšanos aiziet, taču tajā pašā laikā vēlējās, lai futbola klubs viņam izteiktu vilinošu piedāvājumu palikšanai. Viņam par nelaimi, tas darīts netika.

FOTO: AFP/SCANPIX

7. Terēza Meja

Tā saucamā Lielbritānijas «Brexit» premjerministre 2018. gadā mērķtiecīgi turpināja stūrēt savu valsti uz izstāšanos no Eiropas Savienības. Lai gan līdz 2019. gada martam, kad Lielbritānijai bloks ir oficiāli jāpamet, ir palicis pavisam nedaudz, nevienam vēl nav skaidrības par Londonas un Briseles tālākajām attiecībām. Šogad Meja spēra ārkārtīgi būtisku soli pretī neskaidrības likvidēšanai. Viņas un citu Eiropas valstu sadarbības rezultātā tika pieņemta vienošanās, kura nosaka konkrētus punktus turpmākajai abu pušu sadarbībai. Tiesa, šis dokuments vēl arvien ir jāapstiprina Lielbritānijas parlamentam, kas varētu būt problemātiski. Ļoti daudzi parlamentārieši jau ir paziņojuši, ka balsos pret to. Nākamais gads rādīs, vai «Brexit» notiks strukturēti, vai arī kā nepārdomāts lēciens nezināmajā.

FOTO: EPA/Scanpix

8. Pāvests Francisks

Aizvadītais gads bija ārkārtīgi nozīmīgs visām trīs Baltijas valstīm saistībā ar Vatikāna saimnieka – Franciska vizīti. Šis notikums piesaistīja plašu mediju uzmanību, un cilvēki Latvijā varēja baudīt vēl vienu brīvdienu. Francisks atveda arī vairākus nozīmīgus politiskus vēstījumus – 1) ir jānovērtē iegūtā brīvība no komunisma važām, 2) Baltijas valstu dalība Eiropas Savienībā un NATO ir tām ļoti izdevīga, 3) ir nepieciešams palīdzēt bēgļiem un jābūt atvērtākiem citām kultūrām. Igaunijas ziņu portāls «Postimees» arī ziņo, ka aptuveni 4500 katoļticīgo Igaunijā ieradušies sveikt pāvestu, un tas jau vien būtu jāuzskata par mazu brīnumu.

FOTO: AFP/SCANPIX

9. Marks Zakerbergs

Vienas no lielākajām sociālo tīklu platformām - «Facebook» - dibinātājam un izpilddirektoram šis bija ārkārtīgi smags gads. Viņam nācās tikt galā gan ar hakeru uzbrukumiem, gan arī skandāliem par datu noplūdēm. Pēdējo rezultātā viņš pat bija spiests taisnoties Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa priekšā, kā arī saskarties ar valdību dusmām, kuras pieprasīja piemērot «Facebook» lielāku regulāciju. Jebkurā gadījumā Zakerbergs ieguva mācību, ka arī tēvi ne vienmēr var kontrolēt savus bērnus un dažkārt ir jāuzņemas atbildība par kļūdām, kuras nav tavas.

FOTO: AFP/SCANPIX

10. Redžeps Tajjips Erdogans

Šis gads bija ļoti svarīgs arī Turcijas pašreizējam prezidentam, kurš spēja uzvarēt valsts vēlēšanās. Diemžēl viņa uzvara nozīmē, ka līdzšinējā kārtība Turcijā tiks turpināta un valsts virzīsies arvien tālāk no Eiropas Savienības un dialoga ar Rietumu pasauli. Erdogana pašreizējais termiņš arī ir pirmais, kurā viņš var izmantot savas jaunās un paplašinātās prezidenta pilnvaras (stājās spēkā pēc referenduma par grozījumiem konstitūcijā 2017. gadā). To ietvaros tiek atcelts valsts premjerministra postenis, prezidentam tiek sniegta iespēja iecelt ministrus, viceprezidentus un citas augstas amatpersonas. Tāpat tiek sniegta iespēja izsludināt ārkārtas stāvokli. Jau pašlaik Erdoganam Rietumu medijos ir ticis piedēvēts apzīmējums «Sultāns» - tituls, kuru viņš mērķtiecīgi padara par realitāti.

FOTO: Reuters/ScanPix