Iespējams, zinātniekiem jāatmet ar roku Marsa virsmas pētniecībai un jāpievēršas Marsa dzīlēm. Dzīvība varētu slēpties tieši tur.
Pastāv liela iespēja, ka Marsa dzīlēs slēpjas dzīvība (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parasti Marsa misijās dzīvības pazīmes tiek meklētas uz planētas virsmas vietās, kur ir ūdens pazīmes (loģisks indikators, kas liecina par dzīvību uz Zemes). Tiesa, lai arī dzīvība uz Marsa pagaidām nav atrasta, tomēr tā dzīlēs varētu būt citplanētu mikrobu pārpilnība, rakstīts izdevumā “Live Science”.
Pēdējos gadu desmitos zinātnieki ir rūpīgi izpētījuši Zemes dzīles un atklājuši tā saucamo dziļo biosfēru jeb vidi dziļi pazemē, kurā atrodas mikroorganismi. Zinātnieki uzskata, ka līdzīga bioloģiski bagāta vide varētu atrasties arī zem Marsa virsmas.
Iespējams, dzīvība uz Marsa virsmas nekad nav eksistējusi vai eksistējusi īsu brīdi. Uzskata pamatā, ka dzīvības iedīgļiem jābūt uz planētas virsmas, ir tas, ko mēs zinām par savu planētu, tomēr citur dzīvība varētu būt evolucionējusi citādi, pētījuma prezentācijā atklāja Honkongas universitātes profesors Jozefs Mičalski.
Pirms miljardiem gadu, kad Saules sistēmas planētas vēl bija jaunas, Marsa virsma, iespējams, bija visai līdzīga Zemes virsmai. Viss mainījās, kad Marss zaudēja savu magnētisko lauku, kā rezultātā tas tik pakļauts kosmiskajai radiācijai un dzīvība uz tā vairs nebija iespējama. Tomēr ļoti iespējams, ka pirms magnētiskā lauka izzušanas uz Marsa jau bija dzīvība, jo uz Zemes tāda jau bija radusies. Kad uz Marsa virsmas apstākļi kļuva dzīvībai naidīgi, tā varēja evolucionēt un adaptēties videi planētas dzīlēs.
Ja Marsa dzīles mēs salīdzinām ar Zemes dziļo biosfēru, tad varētu domāt, ka zem Marsa virsmas atrodas ārkārtīgi bagātīgs mikroorganismu daudzums.
Zemes dziļā biosfēra tika atklāta tikai pirms aptuveni 30 gadiem. Kopš tā laika zinātnieki sliecas domāt, ka šī pazemes dzīvība varētu veidot pat pusi no visas dzīvības, kas atrodas uz mūsu planētas kopā.
Mikrobi pazemē spēlē nozīmīgu lomu oglekļa apglabāšanā, kas citādi varētu kļūt par siltumnīcefekta gāzi, kā arī sniedz nozīmīgas ziņas par dzīvības rašanos un evolūciju uz Zemes.