Lietuvas Seims atļauj izpirkt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģi

FOTO: Publicitātes foto

Lietuvas Seims atļāvis izpirkt no Norvēģijas kompānijas "Hoegh LNG" Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģi "Independence" līdz 2024.gada nogalei, kad beigsies tā nomas līguma termiņš. Par šādiem likuma grozījumiem otrdien balsojuši 99 deputāti, pret tiem - viens, bet 17 Lietuvas parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Kā norādījis Seima Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis, kuģa izpirkšana par trešdaļu samazinātu tā uzturēšanas izmaksas.

"Ja mums būs savs terminālis, mēs varēsim rīkoties kā gribam - pirkt, pārdot vai arī pārdotā vietā nopirkt citu - mums būs lielāka izvēles brīvība," viņš uzsvēris.

Savukārt Ekonomikas komitejas deputāts Euģēnijs Ģentvils paudis viedokli, ka mainīgās gāzes tirgus situācijas dēļ lēmums par kuģa izpirkšanu ir pāragrs, jo diezgan skaidri iezīmējas tendence, ka nākotnē Lietuvai varētu vajadzēt mazāk gāzes nekā pašlaik.

Seima lēmums ļaus samazināt termināļa uzturēšanas izmaksas no 66 miljoniem eiro līdz 43 miljoniem eiro. Līdz ar to Lietuvas lielākā gāzes patērētāja, Jonavas mākslīgā mēslojuma rūpnīcai "Achema", kas sedz ceturto daļu šo izmaksu, gadā ietaupītu aptuveni sešus miljonus eiro.

Seims atļāvis samazināt kuģa "Independece" uzturēšanas izmaksas jau no 2019.gada, optimāli sadalot tās līdz 2044.gada beigām.

Kā paziņojusi termināļa operatore "Klaipedos nafta", šis parlamenta lēmums paver jaunu lappusi Lietuvas enerģētikas vēsturē un dod valstij iespējas kļūt par līderi reģiona enerģētikā.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, kas šomēnes iepazīstināja ASV kompānijas ar valdības lēmumu līdz 2024.gadam izpirkt Klaipēdas termināļa kuģi, pēc vizītes norādīja, ka attiecīgs Seima lēmums būtiski mainītu Lietuvas kā sašķidrinātās dabasgāzes pircējas statusu, paverot iespējas elastīgāk slēgt piegādes līgumus.

"Pirmām kārtām parādītos iespēja elastīgākiem īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pirkuma līgumu noteikumiem, un (..) tas nodrošinātu plašāku telpu un iespējas konkurētspējīgākām gāzes cenām," viņš uzsvēra, piebilstot, ka sašķidrināto dabasgāzi Lietuva no ASV varētu sākt importēt jau nākamgad.

"Neizslēdzu iespēju, ka mēs paši varētu paņemt gāzi no ASV, ja tiek pieņemts lēmums par mūsu "Independence" izpirkšanu un ilglaicīgu darbināšanu," piebilda ministrs.

Tomēr daļa enerģētikas ekspertu iepriekš izteikušies, ka lēmums ir sasteigts un nav izvērtēta dabasgāzes patēriņa samazināšanās iespēja, tādēļ labāk būtu dažus gadus nogaidīt.

Lietuvas atjaunīgo resursu enerģētikas konfederācijas prezidents Martīns Nagevičs tobrīd gan atzina, ka kuģa izpirkšana nodrošinātu vairāk elastības nekā ilgtermiņa noma, tomēr aicināja ņemt vērā paredzamo patēriņa kritumu, ko noteiks jau tas vien, ka Viļņas siltumsaimniecībā gāzi nomaina biokurināmais un pēc dažiem gadiem siltumenerģija tiks iegūta, arī dedzinot atkritumus.

Termināļa kuģis atrodas Klaipēdas ostā. Peldošās gāzes glabātavas tilpums ir 170 000 kubikmetru. Kuģis ir 294 metrus garš, 46 metrus plats un ar 12,6 metru iegrimi. Tajā ir četras tilpnes.

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa nomas līgums, kas ar "Hoegh LNG" tika noslēgts uz desmit gadiem. Starptautiskā konsultāciju kompānija "Poyry Management Consulting" šopavasar atzina, ka Lietuvai visizdevīgākais variants būtu pēc 2024.gada izpirkt termināļa kuģi, bet nedaudz mazāk izdevīgs variants būtu pagarināt nomas līgumu vēl uz 20 gadiem.

Lietuvai ir svarīgi samazināt termināļa uzturēšanas izmaksas, kas 2018.gadā sasniegs aptuveni 86 miljonus eiro.

2015.gadā Lietuva mēģināja vienoties ar "Hoegh LNG" par "Independence" izpirkšanu agrāk par 2024.gadu, bet norvēģi tam nepiekrita. Vēlāk "Klaipedos nafta" gatavojās no bankām aizņemties 300 miljonus eiro un izpirkt kuģi, bet, sākot konsultācijas ar Eiropas Komisiju (EK), Latviju un Igauniju par iespējamu Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu terminālim, aizņemšanās procedūras tika apturētas.

Saskaņā ar "Klaipados nafta" aplēsēm kopš 2014.gada, kad terminālis sāka darboties, lētāka gāze ļāvusi Lietuvas iedzīvotājiem kopumā ietaupīt 103 miljonus eiro.

Lai izpirktu termināļa kuģi, valstij piederošā kompānija "Klaipedos nafta" tagad plāno aizņemties līdz 308 miljoniem eiro. Vienu valsts garantētu aizdevumu līdz 148 miljonu eiro apmērā iecerēts ņemt, lai jau no 2019.gada vidus samazinātu termināļa uzturēšanas izmaksas par 40% jeb no 66 miljoniem līdz 43 miljoniem eiro, bet otrs aizdevums 121 līdz 160 miljonu eiro apmērā būtu paredzēts, lai izpirktu kuģi.

Uz augšu