Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni otrdien brīdinājusi Serbiju un Kosovu nesaasināt spriedzi savstarpējās attiecībās.
Mogerīni brīdina Serbiju un Kosovu nesaasināt savas attiecības vēl vairāk (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Briseles vadītās sarunas par Kosovas un Serbijas attiecību normalizēšanu ir sašķobījušās un pēdējās nedēļās spriedze ir pieaugusi, sevišķi pēc Kosovas lēmuma piemērot 100% muitas tarifu Serbijas precēm un pakalpojumiem un paziņojuma, ka tā pārveidos pašreizējos drošības spēkus par pilnvērtīgu armiju.
Mogerīni kopīgā preses konferencē ar Serbijas premjerministri Anu Brnabiču sacīja, ka abu valstu izredzes jebkad pievienoties ES ir atkarīgas no savstarpējo domstarpību atrisināšanas caur sarunām.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.
Kosovas drošības spēki, kuru rīcībā ir vieglais bruņojums, savulaik tikai izveidoti reaģēšanai uz krīzēm, civilajai aizsardzībai un 90.gadu kara nesprāgušās munīcijas likvidēšanai.
Serbijas politiķi bažījas, ka jaunā armija var tikt izmantota, lai no Kosovas padzītu serbu iedzīvotājus.
ASV armijas izveidošanu cildinājusi, to dēvējot par vēsturisku, bet NATO kritizējusi, norādot, ka armijas izveidošana kaitēs centieniem mazināt spriedzi Kosovas un Serbijas attiecībās. Arī ES kritizējusi šo Kosovas soli, uzskatot to par sasteigtu.
Serbijas premjerministre Brnabiča pēc sarunām ar ES amatpersonām sacīja, ka jaunā Kosovas armija ir "lielākais drauds reģiona mieram un stabilitātei," un aizstāvēja Serbijas tiesības lobēt citas valstis neatzīt Kosovu.
Premjeres izteikumi, acīmredzot, izveda no pacietības Mogerīni, kuras sarunas pirmdien ar Kosovas premjerministru Ranušu Haradijanu bija tik nesekmīgas, ka pēc tām plānotā preses konference pēdējā mirklī tika atcelta.
"Tas konkrēti un labi parāda izvēli, kas ir abām pusēm - es kaut ko izdaru, tu kaut ko izdari, es reaģēju uz šo, tu reaģē uz to. Lieliski, lai veicas. Tas nekad nav novedis nevienu reģionu, nemaz nerunājot par Balkāniem, pie kaut kā laba," sacīja Mogerīni.
Kosovas prezidents Hašims Tači svētdien, pirms došanās uz ANO Drošības padomes sēdi, paziņoja, ka lēmums par armijas izveidošanu ir neatsaucams, un norādīja, ka Kosovai ir Savienoto Valstu atbalsts.
Mogerīni aicināja Serbiju un Kosovu turpināt sarunas, uzsverot, ka no sarunu progresa atkarīgas abu valstu izredzes pievienoties ES, kā arī reģiona stabilitāte.
Viņa brīdināja, ka alternatīva dialogam ir ļoti bīstama.