Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums no 12% līdz 5% palielinātu grāmatu pieprasījumu tirgū, atzina Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača.
Grāmatizdevēju asociācija: PVN likmes samazinājums līdz 5% palielinātu grāmatu pieprasījumu tirgū
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa uzsvēra, ka līdz šim esošā PVN likme ir būtiski samazinājusi grāmatu pieprasījumu tirgū, līdz ar to "no finansiālā pīrāga arī valsts budžets īpašu pienesumu nav saņēmis". Viņasprāt, samazināt PVN likmi līdz 5% visiem drukas izdevumiem palīdzētu palielināt pieprasījumu ne tikai preses izdevumiem, bet arī grāmatām.
"Grāmatu kultūra ir viens no nacionālas valsts pamatiem. Grāmatas ir valodas saglabātājas, un, ja nebūs grāmatu, nebūs arī nacionālas valsts. Grāmatu izdevēju nozare ir tik trausla un saaudzējama, ka PVN procentu likmes samazinājums mums šķiet vitāli nepieciešams," skaidroja Pugača.
Pēc tam, kad Latvijas Preses izdevēju asociācija vērsās pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNKK), Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK), ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V), Saeimā pārstāvētajām frakcijām, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas, Pugača apstiprināja, ka arī Grāmatizdevēju asociācija ir vērusies ar šādu lūgumu.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija lūdza līdz 5% samazināt PVN drukātajiem preses izdevumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā organizācijas vēstule.
Vēstulē uzsvērts, ka ir pagājuši desmit gadi, kopš no 5% līdz 12% tikusi paaugstināta PVN likme preses izdevumiem. Asociācijā norādīja, ka tik augsta PVN likme presei "nav praktiski nekur Eiropas Savienībā", turklāt Lietuvā PVN presei pavisam nesen ir atgriezts 5% līmenī.
Asociācijā atgādināja, ka PVN likmes paaugstinājums pirms desmit gadiem ticis saistīts ar plānu palielināt budžeta ieņēmumus, taču jau drīz esot bijis skaidrs, ka ieņēmumi budžetā no preses izdevējdarbības nozares nevis palielinās, bet gan strauji samazinās.
"7% izņemšana no jebkura biznesa apgrozījuma var būt nāvējoša - reti kurš spēj strādāt ar peļņas normu, kas lielāka par šo skaitli. Jau tad, 2009.gadā, izdevēji prognozēja būtisku laikrakstu un žurnālu tirāžu kritumu saistībā ar šo nodokļa izmaiņu, tomēr reti kurš spēja prognozēt, cik patiešām ievērojamas būs šīs sekas," pauda organizācijā.
Desmitgades laikā reklāmas tirgū ir nostabilizējušies dažādi vietējie un starptautiskie digitālie mediji, vislielāko tirgus daļu, kā norādīja asociācijā, atņemot tieši drukātajai presei. Tai pašā laikā ir samazinājies iedzīvotāju - potenciālo preses izdevuma lasītāju - skaits. Līdztekus tam arvien saasinās konkurence ar ārzemēs, jo īpaši Krievijā, izdotiem preses izdevumiem.