Logi ir viena no lietām, ko mēs bieži vien uztveram kā kaut ko pašsaprotamu. Tie ir daļa no mājas, kurā mēs dzīvojam vai strādājam. Tomēr vecākiem cilvēkiem logi var būt vitāli svarīgi. Īpaši tiem, kuri lielāko daļu sava laika pavada mājās, rakstīts izdevumā "The Conversation".
1981. gadā Greiems Roulss veica pētījumu, kurā pievērsās “kontroles zonai” jeb teritorijai, kas atrodas apkārt vecāku cilvēku mājām. Viņš atklāja, ka vecāki cilvēki pa logu regulāri vēroja šo teritoriju, tādējādi piedaloties apkārtējās komūnas dzīvē, fiziski tajā neesot.
Balstoties uz Greiema pētījuma, profesors Čārlzs Maselvaits intervēja 42 Lielbritānijas seniorus par to, cik tiem svarīgi ir dzīvot telpā ar logu, kas sniedz labu skatu. Visi seniori, kas bija vecāki par 65 gadiem un ārā no mājām izgāja retāk kā reizi nedēļā, savus logus novērtēja tik ļoti, ka pat ierīkoja īpašus apstākļus, lai skatīšanās pa logu būtu ērtāka.
Iepriekšējos pētījumos bija izvirzīta hipotēze, ka seniori dod priekšroku dabasskatiem, jo pastāv saikne starp dabu un stresa samazināšanos. Tomēr Maselvaits atklāja, ka senioriem daudz tīkamāka ir urbānā vide.
Mainīgie skati
Maselvaits secināja, ka daudziem aptaujātajiem sirmgalvjiem ļoti svarīgas bija pārmaiņas, piemēram gadalaiku mijas, ceļu remontdarbi un pat vētras. Kāda 78 gadus veca kundze atklāja, ka dievina skatīties uz koku zariem, kad tie kustas vējā. Savukārt kāds 84 gadus vecs vīrietis, kurš dzīvoja pilsētā, atklāja, ka viņam patīk, kad ārā kāds kaut ko rok.
“Tur ārā visu laiku kaut ko rok. Caurules, elektrības kabeļus, gāzesvadus, telefona līnijas, tas viss tiek rakts tur ārā. Man nav nekas pretī, jo tas ir interesanti, vienīgi putekļi dažreiz traucē elpot,” teica sirmgalvis.
Fascinējoši izrādījās tas, cik ļoti skats pa logu palīdz sirmgalvjiem labāk saprast dzīvi. To, ko viņi redzēja pa logu, papildināja dzirdētais radio vai televīzijā. Nozīmīgi bija pat satiksmes sastrēgumi un garāmgājēji, kas, runājot pa telefonu, izmanto bezroku režīmu.
“Reiz es redzēju, kā kāds vīrietis uz ielas sarunājas pats ar sevi. Es satrūkos, tomēr vēlāk sapratu, ka tur noteikti iesaistīts telefons,” atklāja kāda 75 gadus veca sieviete.
Pētnieks arī atklāja, ka aptaujātie sirmgalvji ne tikai vēro garāmgājējus, bet arī piedomā tiem dažādus dzīvesstāstus.
“Es katru dienu redzu vienus un tos pašus cilvēkus vakaros ejam garām maniem logiem. Tad es prātoju, diez ko viņi dara. Lūk, šo es saucu par Frenku, viņš izskatās stiprs, paskatieties uz viņa uzvalku, varu derēt, ka viņš ir biznesmenis vai kaut kāds menedžeris,” teica kāds 80 gadus vecs vīrietis.
Daži no sirmgalvjiem mēdza arī uzrunāt garāmgājējus. Kāda 84 gadus veca kundze atklāja, ka bieži komentē cilvēku apģērbu, kā arī aizrāda bērniem, lai tie sabāž kreklu biksēs vai savelk bikses augstāk.
Tomēr daži seniori kautrējas stāstīt citiem par savu aizraušanos, jo baidās, ka citi padomās par viņiem sliktu.
“Citiem es par to nestāstu, padomās vēl sazin ko.Tiesa, tas viss ir nedaudz skumji, vai ne?” teica 84 gadus vecs kungs.
Vecākiem cilvēkiem logs ir kaut kas vairāk par gaismas un gaisa nesēju istabā. Visi aptaujātie seniori stāstīja, ka mēdz pie loga sēdēt stundām, un viņiem tas tiešām nāk par labu. Šī aktivitāte nebūtu jāuztver kā kaut kas dīvains vai slikts. Labāk ir skatīties pa logu, nevis cauru dienu blenzt televizorā.
