"Čekas maisos" arī līdz šim neizskanējuši politiķu vārdi

Daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem "čekas maisiem" publiskota interneta vietnē "kgb.arhivi.lv".

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Ceturtdien publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos "čekas maisos" atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar "čeku" faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās "maisos" esot pārsteigums.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Piemēram, šā gada augustā pirms 13. Saeimas vēlēšanām tika publiskota informācija, ka četri 13. Saeimas deputātu kandidāti - Romualds Maculevičs (NSL), Artūrs Malta ("Par alternatīvu"), Juris Strušels ("LSDSP/KDS/GKL") un Arvīds Ulme (ZZS) - iespējams, bijuši Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenti. Šādu informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai tika sniedzis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs.

Šodien publiskotajos dokumentos atrodams Saeimas deputāta Igora Pimenova (S) vārds, taču par viņa iespējamo sadarbību ar "čeku" līdz šim netika publiski ziņots. Pimenovs it kā savervēts 1978. gadā un darbojies ar segvārdu "Krivičevs". Pimenovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka tiesā ir pierādījis, ka viņš nav apzināti sadarbojies ar VDK un nebija VDK informators.

"Maisos" atrodama arī bijušā Saeimas deputāta un Atmodas laika līdera Romualda Ražuka (V) vārds. Ražuks iekļauts kategorijā "kandidāts uz savervēšanu" un savervēšanas gads tādējādi nav minēts. Bijušais politiķis aģentūrai LETA teica, ka nav sadarbojies ar VDK, līdz ar to Ražukam viņa vārda parādīšanās tā sauktajos "čekas maisos" esot liels pārsteigums. Ražuks apgalvoja, ka viņam nav bijuši nekādi kontakti ar VDK un viņam neesot pat nojausmas, kāpēc viņa vārds tajos parādījies.

"Čekas maisu" kategorijā "aģents" atrodams arī diriģenta, bijušā Saeimas deputāta Arvīda Platpera vārds. Saskaņā ar kartiņā rakstīto, Platpers savervēts 1981. gadā, un viņam piedēvēts segvārds "Verdi". Uz jautājumu, kā viņa vārds varētu būt nonācis VDK aģentu sarakstā, Platpers aģentūrai LETA atbildēja, ka Rīgas Rajona tiesa 2005. gadā, vērtējot viņa iespējamo saistību ar VDK, secinājusi, ka viņš ar šo iestādi nav sadarbojies. "Man bija braucieni uz ārzemēm no 1981. gada. Kādam bija liela interese par to, kas notiek ārzemēs. Biju uz ASV, Japānu. Tas [Platpera vārds kartiņā] bija saistīts ar to," sacīja diriģents.

Sīkākus komentārus Platpers atteicās sniegt, piebilstot, ka jau pirms 13 gadiem diskusijas par viņa iespējamo sadarbību ar VDK bijušas emocionāli nepatīkamas. Viņš arī argumentēja, ka spriedums pieejams tiesas arhīvā.

Tāpat kartītēs atrodams 10., 11. un 12. Saeimas deputāta, bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima vārds ar segvārdu "Edgars". Viņš it kā savervēts 1985. gadā. Ar Eigimu aģentūrai LETA ceturtdien sazināties neizdevās.

Publicētajos dokumentos atrodams arī ekspremjera un vairāku Saeimas sasaukumu deputāta Ivara Godmaņa vārds, viņam esot dots segvārds Pugulis. Godmanis tika tiesājies un tiesā pierādījis, ka nav sadarbojies ar VDK, taču skandālu nesen radīja šīs tiesvedības materiālu pazušana Jūrmalas tiesas arhīvā.

Kartotēkā ir arī 9. Saeimā no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta ievēlētā, bet vēlāk par vēlēšanu rezultātu viltošanu notiesātā Balvu rajona Kubulu pagasta priekšsēdētāja Jura Boldāna aģenta kartīte, kurā teikts, ka viņš ticis savervēts 1985.gadā, kad bija milicijas autoinspekcijas inspektors.

Aģentūra LETA vērsās Satversmes aizsardzības birojā, kas iepriekš bija VDK dokumentu glabātāja, lai gūtu skaidrojumu, kāpēc atsevišķu politiķu vārdi pirms vēlēšanām tika publiskoti, bet daļa - nē, taču skaidrojums vēl netika saņemts.

Likumā ir noteikts, ka Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas par "čekas maisu" saturu ir "informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā".

Uz augšu