2018. gada decembra sākumā juridisko personu un fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju Valsts ieņēmuma dienesta (VID) administrēto parādu kopsumma pārsniedza 884 miljonus eiro. Lielākie nodokļu parādnieki - maksātnespējīgi uzņēmumi jau gadiem savā starpā "konkurē" parādnieku TOP desmitniekā. Lielo parādnieku vidū ir savulaik prestiži uzņēmumi, kas pirms dažiem gadiem uzņēma ražošanas apgriezienus, guva peļņu un iekļuva veiksmīgāko uzņēmumu topos.
1. Iespaidīgu nodokļu parāda ciparu sasniedzis kuģu bunkurēšanas uzņēmums SIA “VEXOil Bunkering” . 2018. gada nogalē parādu kopsumma sasniedza 38,1 miljonu eiro. 2001. gadā dibinātā uzņēmuma galvenais darbības veids ir kuģu bunkurēšana un naftas produktu glabāšana un transportēšana. 2017. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,6 miljoni eiro, peļņa pēc nodokļiem 585 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 34 cilvēki.
Uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir 1986. gadā dzimušais Dmitrijs Čebotarjovs, 20% uzņēmuma pieder 1987. gadā dzimušajam Reinim Inkēnam.
2016. gadā, kad no uzņēmuma izplūdušie naftas produkti nonāca Daugavā, kā viens no īpašniekiem medijos tika minēts ekspolitiķis Edvīns Inkēns.
2. Daudz neaptpaliek SIA "Intercom Trading Ltd" ar nodokļu parāda kopsummu 21,2 miljonus eiro. Uzņēmuma saimniecisko darbību VID apturēja jau 2016. gada 30.novembrī. Uzņēmums kādreiz nodarbojās ar elektronisko ierīču vairumtirdzniecību.
3. Būvmateriālu vairumtirgotājs SIA "Ormus" parādnieku topā startē ar 20,9 miljonus eiro parādu valstij. Jau 2016. gadā tas atzīts par maksātnespējīgu.
4. SIA "Bebriko Ltd" nodokļu parāds sasniedz 14 miljonus eiro. 2000. gadā reģistrētais uzņēmums četras reizes mainījis nosaukumu – kādreiz tas saucās "KMM Metāls", pēc tam "MKM Metāls" un "Bebrico".
Līdz 2015. gadam uzņēmuma īpašnieki bija kādreizējais Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis, kā arī Māris Niedra un Kaspars Loss. Arī šis uzņēmums atrodas maksātnespējas procesā.
5. Maksātnespējīgais auto tirgotājs SIA “Vectors” nodokļos šobrīd valstij ir parādā 13,3 miljonus eiro.
6. Maksātnespējīgais SIA “Riepu bloki” parādā 12,9 miljonus eiro.
Bēdīgi slavens uzņēmums kļuva ar to, ka Starta ielā Rīgā bija uzkrājis tonnām riepu un Valsts vides dienests par kaitējumu videi aprēķināja uzņēmumam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā.
“Riepu bloki” pieder uzņēmumam “Eko alternatīva”, kas pieder dažādām personām.
Nolietoto riepu krājumi Starta ielā
7. Kādreizējā poligrāfijas uzņēmuma SIA “Reneprint”, kura saimniecisko darbību VID Nodokļu kontroles pārvalde pārtrauca 2015. gadā, parāds sasniedz 8,5 miljonus eiro.
Uzņēmuma vienīgais īpašnieks - maksātnespējas administrators Arvīds Balodis 2015. gadā Nacionālajai Apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ziedoja 2000 eiro.
Pirms pieciem gadiem uzņēmums ražošanā veica apjomīgas investīcijas un plānoja kāpināt apgrozījumu, uzsākot iekarot Krievijas tirgu. Tomēr ieceres nerealizējās un uzņēmums cieta krahu. 2015. gadā tika pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process.
8. Kopš 2014. gada maksātnespējas procesā iesaistītās AS ”Krāsainie lējumi” parāds ir 8,3 miljonus eiro. Uzņēmums pārstāvēja mašīnbūvi un metālapstrādi.
Interesanti, ka 2013. gadā "Firmas.lv", aģentūras LETA un biznesa portāla "Nozare.lv" veidotajā "Latvijas biznesa gada pārskatā 2013" savas nozares uzņēmumu topā uzņēmums pēc apgrozījuma ieņēma 6.vietu .
"Krāsaino lējumu" eksporta apjoms bija iespaidīgs - 2011.gadā tas pārsniedza 35,6 miljonus eiro. Savu produkciju uzņēmums eksportēja uz Vāciju, Austriju, Poliju, Lietuvu, Igauniju, Izraēlu Indiju, Vjetnamu, Taizemi, Malaiziju.
2012. gadā uzņēmums saņēma Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras balvu.
9. Elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecības SIA "Zomejs", kas atzīta par maksātnespējīgu, valstij ir parādā 7,7 miljonus eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir 1982. gadā dzimušais Aleksejs Pomerancs.
10. SIA “Membrant”parādā 7,7 miljonus eiro. Uzņēmuma iepriekšējais nosaukums bija SIA "Kaddo", un likvidācijas process sākts 2015. gada jūnijā. Uzņēmuma īpašnieks no 2014. gada ir Igaunijas pilsonis Andrejs Maksimenko, bet iepriekš īpašniece bija Olga Antoņenko.
