/nginx/o/2018/12/24/11676755t1hfc7e.jpg)
Lielbritānijas Karaliskā ģeogrāfijas biedrība brīdinājusi pieaugošajiem riskiem, ko rada tā dēvētais vulkānu tūrisms. Asas izjūtas meklējoši tūristi, kas dodas klātienē vērot vulkānu izvirdumus, pakļauj sevi nevajadzīgam riskam, kā arī papildus noslogo glābšanas dienestus, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Glābšanas dienestiem tādās vulkānu valstīs kā, piemēram, Islandē, pēdējos gados arvien biežāk nākas saskarties ar tūristu pieplūdumu vulkānu izvirdumu gadījumā - šie tūristi vēlas nokļūt pēc iespējas tuvāk vulkānam, lai iespaidīgo skatu novērotu klātienē.
Tomēr Karaliskās ģeogrāfijas biedrības un Kembridžas Universitātes pētījumā secināts, ka šie tūristi ļoti bieži nepietiekami novērtē iespējamos riskus.
Kembridžas Universitātes ģeogrāfe Eimija Donovana norāda, ka šādu tūristu pieplūdums var radīt papildus raizes ārkārtas dienestiem, kam vulkāna izvirduma gadījumā darāmā jau tāpat ir ļoti daudz.
Vulkānu tūrisma fenomens nereti rada situācijas, ka vulkāna izvirduma epicentram pēc iespējas tuvāk cenšas nokļūt pat vairāki tūkstoši cilvēku - viņu galvenā motivācija ir klātienē izbaudīt dabas varenību.
Donovana uzsver, ka šādus cilvēkus fascinē vulkānu milzīgais spēks. Tūristi var dzirdēt skaņas, ko rada vulkāni un ieelpot lavas smaržu.
“Cilvēki vēlas nokļūt tuvāk, lai izjustu zemes spēku,” norāda eksperte.
Šāda vaļasprieka ekstrēmākajās izpausmēs cilvēki mēdz ceļot pa visu pasauli, sekojot vulkānu izvirdumiem.
Šāda tūrisma veida izplatība pēdējo gadu laikā lielā mērā skaidrojama ar tehnoloģiju izplatību, kas ļauj asu izjūtu cienītājiem vienkārši dokumentēt savus piedzīvojumus un ar tiem dalīties sociālajos tīklos.
Donovana gan norāda, ka vulkānu tūristi ļoti bieži neapzinās riskus, ko rada viņu ekstrēmais vaļasprieks.
Vērojot vulkānus tuvumā, cilvēkiem var trāpīt lava vai vulkāna izmesti akmeņi.
Piekļūstot pārāk tuvu izvirdumam, cilvēks var arī saindēties ar indīgām gāzēm, kas rodas izvirduma laikā.
Cilvēki var līdz galam neizprast, cik ļoti ātri situācija izvirduma laikā var mainīties.
Vulkānu tūristi arī paši ļoti bieži neievēro drošības pasākumus.
Piemēram, Islandē reģistrēts gadījums, kad tūristi vēlējušies noalgot helikopteru, kas viņus nakts laikā pievestu pavisam tuvumu izvirduma vietai.
Savukārt 2010.gadā divi tūristi Islandē gāja bojā, cenšoties šķērsot ledāju, lai nokļūtu tuvāk vulkāna izvirduma vietai.
Tūristu aktivitātes var radīt nopietnas problēmas glābšanas dienestiem, jo aso izjūtu cienītāji var atrasties vietās, no kuriem viņus ārkārtas gadījumos var būt sarežģīti evakuēt.
Tūrisma industrija vulkānu valstīs mēģina gūt labumu no šādām situācijām, mudinot cilvēkus doties aplūkot vulkāna izvirdumus, tomēr tajā pašā laikā tas rada arī raizes par drošību.
“Valstis vienlaicīgi vēlas gan vairāk tūristu, gan arī garantēt viņu drošību. Cilvēki regulāri pārkāpj drošības procedūras. Tomēr apsardzi pie vulkāna nav iespējams nolikt,” uzsver eksperte.
