Krievijas īstenotajā politikā tuvākajos gados nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas, norādīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018.gadā.
Tuvākajos gados nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas Krievijas īstenotajā politikā (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sadaļā par Krievijas ārpolitiku un divpusējām attiecībām minēts, ka 2018.gada pavasarī notikusī Krievijas prezidenta pārvēlēšana un tai sekojusī atsevišķu personāliju nomaiņa prezidenta administrācijā un valdības sastāvā apliecināja - būtiskas izmaiņas Krievijas īstenotajā politikā tuvāko gadu laikā nav sagaidāmas.
2018.gadā ES un NATO dalībvalstu attiecības ar Krieviju turpināja saasināties tās īstenotās agresīvās un provokatīvās ārpolitikas rezultātā, kas aizsākās jau 2008.gadā ar agresiju pret Gruziju. Konflikts Ukrainā joprojām turpinās, Minskas vienošanos izpildē nav progresa.
Situāciju papildus ir saasinājusi Krievijas militārā agresija Kerčas jūras šaurumā, kas ir klajā pretrunā ar Ukrainas suverenitāti un starptautiskajām tiesībām, savukārt Sīrijas konfliktā Krievija turpina militāri atbalstīt prezidenta Bašāra al Asada spēkus, teikts ziņojumā.
Tāpat ziņojumā skaidrots, ka Krievija demonstrē gatavību un spējas izmantot jebkurus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai, tai skaitā iejaukšanos vēlēšanu procesos un aizliegtu ķīmisko ieroču lietošanu citas valsts teritorijā.
"Pārskatāmā perspektīvā Latvijas divpusējās attiecības ar Krieviju turpinās noteikt līdzšinējā ES divu ceļu politika ar dialogu diplomātiskajā līmenī un ierobežojošajiem pasākumiem un 2018.gada ES Padomē atkārtoti apstiprinātie pieci pamatprincipi ES attiecībām ar Krieviju. Šajā situācijā sagaidāmi ļoti ierobežoti divpusējie politiskie kontakti - sadarbība turpināsies galvenokārt ekspertu līmenī un praktiskās sadarbības jomās, kuras neskar sankcijas un kurās ir skaidra Latvijas ieinteresētība - transports un loģistika, robežapsardze un muita, organizētās noziedzības un nelegālās migrācijas apkarošana," skaidrots Ārlietu ministrijas publicētajā ziņojumā.
Līdz šim veiksmīgs divpusējās sadarbības piemērs esot Latvijas-Krievijas divpusējās pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam īstenošana. Tāpat veiksmīgi noslēdzies arī Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas process - demarkācijas dokumenti ir apstiprināti abu valstu valdībās un tie stājās spēkā 2018.gada 21.aprīlī.
Savukārt 2019.gadā tiks sākta Latvijas valdības un Krievijas valdības līguma par valsts robežas režīmu sagatavošana. Par prioritāti turpmākajam periodam uzskatāma abu valstu sadarbība robežas praktiskajā iekārtošanā, tajā skaitā robežšķērsošanas punktu un infrastruktūras pilnveidošanā, meliorācijas darbos uz robežupēm, žoga izbūvē uz robežas.
"Savā ārpolitikā Latvija uzturēs jautājumus par demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Krievijā, tai skaitā tieši uzrunājot Krievijas valsts pārstāvjus. Krievija ir aicināta ievērot starptautisko tiesību normas un saistības, it īpaši attiecībā uz izteikšanās un pulcēšanās brīvību, kas pēdējā gada laikā tikusi jūtami ierobežota, kā arī pārtraukt represijas un diskrimināciju pret opozīcijas pārstāvjiem, žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem, LGBTI [lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu] pārstāvjiem un Krimas tatāriem," uzsvērts ziņojumā.