Pēc čekas maisu publicēšanas vairāki cilvēki vērsušies tiesā

Bijusī Valsts Drošības komitejas ēka jeb "Stūra māja", kurā izveidots muzejs 20.gadsimtam.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kopš bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanas internetā Latvijas tiesās vērsušies vairāki cilvēki, kuri vēlas pierādīt savu nesadarbošanos ar VDK, pastāstīja Tiesu administrācijas (TA) pārstāve Ināra Makārova.

Kopš pagājušās ceturtdienas, kad tika publiskota daļa VDK dokumentu, tiesās ir vērsušies "samērā daudz iedzīvotāju", kuri vēlas iesniegt pieteikumu, lai pierādītu, ka nav sadarbojušies ar VDK, skaidroja Makārova.

TA pārstāve norādīja, ka tiesa sākotnēji ar šādu jautājumu izskatīšanu nenodarbojas, jo vispirms iedzīvotājiem ir jāvēršas prokuratūrā.

Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe aģentūrai LETA teica, ka patlaban neviens pieteikums prokuratūrā nav saņemts.

Likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" teikts, ka prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu.

Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāms fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi, un personas subjektīvā attieksme pret sadarbību. Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē - ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.

Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta atzinumu. Prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu. Kad pārbaudes lieta uzrādīta, prokurors lietu nosūta rajona līmeņa tiesai apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai.

Pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti likumā. Taisot spriedumu, tiesa izlemj, vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators. Tāpat tiesa izlemj, kā rīkoties ar lietā izņemtajiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.

Spriedums par sadarbības fakta konstatēšanu stājas spēkā, kad pagājis termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai, ja sūdzība vai protests nav iesniegti.

TVNET jau ziņoja, ka 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.

Mājaslapā ir trīs galvenās sadaļas, vienā no tām ir skaidrota vietnes būtība - kas tajā publiskots, kādā kārtībā, kāpēc dokumenti ir publiskoti un kā tiem piekļūt. Piemēram, uzsvērts, ka vietnē publicētajos dokumentos atrodamie dati ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.

Tāpat atsevišķā sadaļā ir pieejami palīgmateriāli un tehniskie skaidrojumi, ar kuriem interesenti aicināti iepazīties pirms dokumentu aplūkošanas. Piemēram, grafikā ir aplūkojama VDK struktūra, skaidroti dokumentos atrodamie saīsinājumi, aģentu alfabētiskās kartotēkas būtība, publiskots 1983.gadā pieņemtais nolikums par aģentūras aparātu un uzticības personām, kā arī 1983.gadā apstiprinātā VDK aģentūras uzskaites un reģistrācijas kārtība.

Galvenajā - Dokumentu - sadaļā ir četras apakškategorijas - VDK darbinieku tālruņu grāmata, kas satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka un VDK aģentūras statistiskā kartotēka. Atverot katru no tām, ir īsi skaidrota publiskoto dokumentu būtība, tai skaitā tajos atrodamā informācija.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā, un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbildīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Lai piekļūtu Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā publicētajiem bijušās VDK dokumentiem, ikvienam jāreģistrējas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un e-pasta adresi. Šāda reģistrācija noteikta, lai nodrošinātu personas identifikāciju gadījumos, kad saskaņā ar likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" tā būtu saucama pie atbildības par VDK likumam un Datu regulai neatbilstošu VDK dokumentu vai tajos esošo personas datu izmantošanu.

Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.

Uz augšu