/nginx/o/2018/12/28/11682771t1h249a.jpg)
Ideja par pirmās janvāra dienas izmantošanu, lai iezīmētu jauno gadu, radusies Jūlija Cēzara laikā, piecas desmitgades pirms Jēzus Kristus dzimšanas.
Kāpēc jaunais gads sākas 1. janvārī? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms Cēzara pastāvēja vairāki kalendāri, bet savu, kurā 1. janvāris oficiāli bija jauna gada sākums, Cēzars izveidoja 46. gadā pirms mūsu ēras. 45. gada 1. janvāris (kurā kalendārs stājās spēkā) bija ikgadējais datums, kad divi konsuli - augstākie vēlētie amati Romā – stājās pie gadu ilgas pienākumu veikšanas impērijas labā.
Tomēr, lai arī Jūlija kalendārs kļuva izplatīts, tomēr dažās Romas impērijas vietās kā jaunā gada sākums tika izmantoti datumi martā un septembrī. Vēlāk, viduslaiku Eiropā, piemēram, Jaunā gada svinības tika uzskatītas par pagāniskām, tāpēc svētki tika pārcelti uz pieņemamākiem datumiem, piemēram, 25. decembri – datumu, ko kristīgā baznīca izmantoja, lai atzīmētu Kristus nākšanu pasaulē, un 25 martu – Marijas pasludināšanas dienu.
16. gadsimtā pāvests Gregors ieviesa Gregora kalendāru, kurā 1. janvāris atkal tika uzskatīts par jaunā gada pirmo dienu, un tāda palikusi līdz pat mūsdienām.