“Nepadari suni par apstākļu vergu!” Kā sunim bez stresa pārdzīvot cilvēku izpriecas? (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Pixabay

“Nevajag suni padarīt par apstākļu vergu, vedot uz Vecgada pasākumu ar uguņošanu vai pludmali karstā vasaras dienā,” saka dzīvnieku patversmes “Meža vairogi” darbiniece Sandra Švarca. No krakšķiem, plakšķiem, petardēm, uguns strūklām, raķetēm un zibšņiem panikā aizbēguši suņi katru gadu janvāra sākumā nonāk patversmēs.

Ne visi gada sākumā pazudušie un apkārt klaiņojošie dzīvnieki atgriežas pie saimniekiem. Ja dzīvnieks nav čipēts un reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā, saimnieka atrašana ir apgrūtināta. Lielākā daļa suņu baidās no uguņošanas un sprādzienu trokšņiem, tāpēc bēg panikā, neiegaumējot atpakaļceļu. Izņēmums ir apmācīti medību suņi, kas no šāvienu trokšņiem nebaidās.

“Meža vairogu” pārstāve saka, ka tas ir mīts, ka kaķi no uguņošanas nebaidās. Arī kaķi izjūt diskomfortu un bailes, tomēr suņus salūts traumē vairāk. “Sunim nepavisam negribas kopā ar saimnieku priecāties par svētku pasākumu un salūtu,” saka Sandra Švarca. Ja dzīvojat pilsētā un no svētku būkšķiem neizbēgt, vajag ļaut sunim paslēpties – zem gultas, vannas istabā vai pieliekamajā.

Švarca neiesaka uguņošanas laikā žēlot un pielabināt suni, jo dzīvnieki ir gudri – nākamās uguņošanas laikā suns trīcēs un baidīsies vēl vairāk, gaidot samīļošanu un našķus.

Veterinārajās aptiekās pieejami dabiski, nomierinoši preparāti, ko sunim var iedot svētku dienās.

Par mazajiem klēpja sunīšiem, kas tiek stiepti uz pasākumiem, banketiem, darba pārrunām, restorānu, lielveikalu, viņai ir īpašs viedoklis.

“Jāsaprot, ka arī mazs suns ir suns, nevis rotaļlieta. Daudzi mazie suņi netiek audzināti vispār, bet ar suņiem ir līdzīgi kā ar bērniem – ja viņi netiek mācīti, tad diez cik apķērīgi neizaug.”

Švarca saka, ka sunim pirmkārt jāiemāca, ka nedrīkst rejot mesties virsū citiem suņiem. Suns uzbrūk, ja nejūtas īsti droši – šādā gadījumā viņš uzņemas rūpes par sava bara (saimnieka) drošību. “Tas, ka suns ir mazs, neatceļ faktu, ka viņš ir suns. Pat ja suns pieder mazo suņu šķirnei, viņš jāapmāca tā, it kā būtu liels.”

Švarca stāsta, ka atšķirībā no kaķa, kas nepakļaujas un dara, ko grib, suns dara to, kas patīk saimniekam, līdz ar to pielāgojas apstākļiem. Ja suni no mazotnes ved līdzi uz darbu, publiskiem pasākumiem, veikalu, dzīvnieks pie tā pierod. Staipīt kaķi uz ballītēm un veikaliem nebūtu iespējams. Suni var pieradināt dzīvot mājās un vajadzības kārtot uz paladziņa, tomēr īsti normāli tas nav, jo ikvienam sunim ir vajadzīga komunikācija un pastaigas svaigā gaisā.

Ja suns dodas regulārās pastaigās, skraida, rotaļājās un ir apguvis, kā uzvesties, viņa psihe ir stabila un dzīvnieks uzvedas “kā normāls suns, nevis histēriķis”.

Ja mazs pilsētas sunītis svētkos tiek aizvests uz laukiem, kur nu pēkšņi viņam jābauda daba un stundām jāskraida pa sniegu, saimniekiem jāatceras apstrādāt suņa ķepas un spalvu, lai tajā neieķeras salipuša sniega bumbuļi.

Ar suņu apģērbu dzīvnieku patversmes pārstāve iesaka neaizrauties, un vilkt tikai vajadzības gadījumā, jo, ja sunim ļauj skriet, dzīvnieka organisms enerģiju izstrādā pietiekamā daudzumā, lai justos komfortabli.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu