/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2019/01/02/11690997t1h5cfc.jpg)
Nāves jūra - viens no sāļākajiem ezeriem pasaulē - izžūst arvien straujāk. Ja nekas nemainīsies, līdz 21. gadsimta vidum no tās būs palicis vien neliels ezeriņš, brīdina eksperti.
Nāves jūras izžūšana - dabas katastrofa palēninājumā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sālsezera dziļums ik gadu ievērojami samazinās - līdz pat 1,5 metriem gadā, vēsta raidorganizācija SKY. Sausuma, karstuma un atbildīgo iestāžu vilcināšanās dēļ Nāves jūra izžūst arvien straujāk, un zinātnieki to raksturojuši kā "dabas katastrofu palēninājumā".
Kādreiz varenā Jordānas upe, kas ietek Nāves jūrā, arī cīnās ar līdzīgām problēmām.
Sālsezera krasti - tuksnešaina, saplaisājusi zeme, ko kādreiz klāja ūdens. Vietām izveidojušies zemes iegruvumi.
GALERIJA: Kā lēnā nāvē mirst Nāves jūra
Lai arī Nāves jūra ir populārs tūrisma objekts (kurš gan nav redzējis fotogrāfijas ar sāļajā ūdenī negrimstošajiem atpūtniekiem!), pēdējos gados tur slēgtas vairākas viesnīcas un spa centri. Un palikušajām viesnīcām, kas pirms dažiem gadu desmitiem tika uzceltas Nāves jūras krastos, tagad mašīnās jāved tūristus līdz ūdenim - tik tālu atkāpies krasts.
"Tā ir mācība visiem: nejokojiet ar dabu, jo tā vienmēr uzvarēs, bet mēs - vienmēr zaudēsim," uzsver Nāves jūras un Aravas zinātnes centra ekologs Ofirs Kacs.
"Ja turpināsim ņemt saldūdeni no dabas - no Galilejas jūras vai, piemēram, Eifratas un Nīlas - mēs galu galā izpostīsim vietējo vidi," viņš norāda. "Mums jārūpējas par dabu. Citādi mēs nogrimsim līdz ar to."
Par spīti mierīgajām noskaņām - ūdenī dreifējošajiem tūristiem un izslavētajai Nāves jūras ūdens dziednieciskajai iedarbībai - reģionā virmo Vidējo Austrumu konfliktu nokaitētā atmosfēra. Vides zinātnieks Gidons Brombergs uzskata, ka briestošo dabas katastrofu varētu novērst vien tad, ja tiktu veicināta reģionālā sadarbība.
"Nāves jūras bojāeja atspoguļo ūdens resursu neilgstpējību visa reģiona līmenī. Nāves jūras bojāeja atspoguļo Izraēlas, Jordānijas un Sīrijas konkurenci par trūcīgajiem ūdens resursiem, turklāt industrijas spēlētāji Izraēlas un Jordānijas pusē vēlas izmantot Nāves jūras minerālus," skaidro Brombergs, kurš darbojas organizācijā "EcoPeace".
Ja netiks izvietotas jaunas ūdens atsāļošanas sistēmas un pastiprināta atjaunojamās enerģijas ieguve, nākotnē varētu būt gaidāmi jauni konflikti, valstīm nespējot sadalīt trūcīgos resursus, brīdina vides zinātnieks.
Nāves jūra daudzējādā ziņā ir reģiona veselības un ilgtspējas indikators. Mēģinājumi to glābt radītu lielāku vienotības sajūtu reģionā, taču neveiksmes gadījumā ūdens trūkums novedīs pie vēl lielāka saspīlējuma.