"Psiholoģiskais faktors", kas neļauj atteikties no mazo nominālu monētām (8)

Ar vairāk nekā 340 miljoniem lietotāju, eiro ir viena no vissvarīgākajām valūtām pasaulē. Runājot par skaidro naudu, Eiropas Centrālā banka ir atbildīga par banknošu apgrozību, bet eirozonas valstu galvenās bankas atbild par monētu laišanu apgrozībā. Tieši tāpēc banknotes visās eirozonas valstīs ir vienādas, bet monētas rotā katras konkrētās valsts nacionālie motīvi.

Aprēķināts, ka katru gadu eirozonas centrālās bankas ir gatavas kalt jaunas monētas vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā.

Jaunas monētas nepieciešamas, lai nomainītu nolietotās naudas zīmes, kā arī pieaugošā pieprasījuma dēļ.

Lai gan monētas eirozonā aptuveni 488 miljonu eiro vērtībā atrodas kolekcionāru īpašumā, ik gadus izkaltie divi miljardi eiro monētās neliecina, ka Eiropa gatavotos pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas darījumiem.

Ekonomikas eksperti pauž neizpratni, kādēļ ik gadu masveidā tiek kaltas viena un divu centu monētas. To ražošana izmaksā dārgāk, nekā monētas ir vērtas.

Arī Eiropas Komisija negrasās atteikties no mazo nominālu monētām.

Tas tiek skaidrots ar psiholoģiskiem faktoriem, jo iedzīvotāji ir pieraduši lietot arī mazo nominālu monētas par neraugoties uz to, ka ļoti liels monētu daudzums visai bieži var sagādāt zināmas neērtības.

Tomēr Eiropas Centrālā banka jau sākusi domāt par izmaiņām skaidrās naudas apgrozībā. Iepriekš tika paziņots, ka aprīlī tiks pārtraukta 500 eiro banknošu emitēšana. Līdz ar to 200 eiro banknotes būs vērtīgākās, kas tiks izdotas eirozonā.

Tomēr atteikšanās no viena un divu centu monētām ir daudz sarežģītāka nekā atteikšanās no 500 eiro banknotes. Tādā gadījumā patērētājiem jārēķinās ar cenu noapaļošanu (attiecīgi – ar cenu celšanos). Veikalos vairs nebūs iespējamas  tādas cenas kā, piemēram, 9,99€, jo daudz ērtāka cena būs 10€.

Atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā notiek virzība pretim bezskaidras naudas ekonomikai. Tikmēr Eiropas Savienības lielākā ekonomika Vācija nav iedomājama bez skaidras naudas darījumiem. Lielisks piemērs tam ir nelielas krīzes situācijas.

Piemēram, pērn kravas pārvadātāju streiks ietekmēja arī naudas pārvadājumus, kas savukārt izraisīja lielu satraukumu gan tirgotāju, gan pircēju vidū par potenciāliem skaidrās naudas iztrūkumiem. „Deutsche Welle” norāda, ka tas ir pierādījums, ka

būtiska daļa Eiropas iedzīvotāju, ne tikai Vācijā, bet arī citur Eiropā, morāli nav gatavi pilnībā atteikties no skaidras naudas par labu maksājumu kartēm vai viedmaksājumiem.

Pagājušajā gadā veiktā pētījumā secināts, ka vācieši ir ļoti iecienījuši skaidru naudu – vidēji vāciešu makos ir vairāk nekā 100 eiro skaidrās naudas, kamēr kaimiņvalstī Francijā šis rādītājs ir krietni zemāks – vien 30 eiro.

Analītiķi secina, ka neskaidras naudas darījumi ievērojami atvieglo dažādus darījumus, tomēr skaidrai naudai eirozonas iedzīvotāju acīs ir arī liela „morālā vērtība”. Tas savukārt liek secināt, ka līdz bezskaidras naudas sabiedrībai mums ejams vēl ļoti ilgs ceļš.