Valsts ieņēmumu dienestam (VID) joprojām grūti izkontrolēt Taxify un Yandex. Šajā gadījumā par maksājumiem informāciju dienests varētu pieprasīt bankām. Par to, kā dienestam veicies pērn, un par iecerēm 2019.gadā portālam TVNET intervijā stāsta VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Ieskicējiet būtiskākos veikumus 2018.gadā.
Vērtējot šā gada sniegumu nodokļu kontroles jomā, uzskatu, ka esam strādājuši diezgan labi. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, redzam, ka nodokļu ieņēmumi, līdzīgi kā ekonomika, aug. Bet nodokļu ieņēmumi aug straujāk nekā ekonomika, kas liecina par VID ieguldījumu ēnu ekonomikas mazināšanai. Piemēram, valsts budžetā 11 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, iekasēti vairāk nekā 742 miljoni eiro, kas ir par 9,5% vairāk.
Lieta, kurai mēs pievēršam lielu uzmanību, ir PVN neiegūtajiem ieņēmumiem.
Šogad 11 mēnešos valsts budžetā ir iekasēts PVN par 230,7 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā periodā, kas nav maz. Viens, no kā pieaugums radies, ir ekonomiskā attīstība, otrs – cīņa ar ēnu ekonomiku un mūsu pienesums.
Saistībā ar neiegūtiem PVN ieņēmumiem VID nodokļu administrēšanas resursi tiek koncentrēti šādos virzienos:
Vērtējot kopainu, visās nozarēs, kuras VID izvēlējās kā prioritāras, ir vērojams nodokļu ieņēmumu pieaugums.
Vēl samērā nesen medijos bija izskanējis par apsardzes firmām. Kas darīts, lai šo jomu sakārtotu?
Tas šobrīd ir viens no “trendiem”, kas tika atspoguļots medijos, kādā veidā apsardzes firmas var nemaksāt par virsstundām, jo likums pieļauj, ka persona drīkst strādāt vairākās darba vietās. Vienlaikus nav tā, ka persona strādā neatkarīgos uzņēmumos, faktiski ir viens uzņēmums, tiek dibināts vēl viens uzņēmums, lai tiktu sadalītas slodzes.
Mēs savukārt cenšamies pierādīt, ka šāds dibinājums veidots ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas.
Piemēram, ja darbinieks strādā vienā uzņēmumā, uzņēmumam darbiniekam ir jāapmaksā virsstundas, turklāt ir ierobežots skaits, kādu darbinieks drīkst strādāt, līdz ar to budžetā maksājamās naudas būtu vairāk. Veidojot šādus vairākus uzņēmumus, notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, t.sk. netiek apmaksātas virsstundas.
Šādos gadījumos varētu arī runāt par pašu sabiedrību. Vai personas pašas labprātīgi piekrīt šādiem samaksas modeļiem? Vai būtu vairāk jārunā par šādām problēmām?
Vērtējot sabiedrības nostāju, konkrēto TV sižetu, kur personai tika piedāvāts vairāk nopelnīt, persona teica – jā, gribu vairāk nopelnīt, vairāk strādāt. Ja šī persona strādātu iespējamo atļauto darba laiku ar apmaksātām virsstundām, tad, iespējams, viņš varētu nopelnīt līdzīgi, bet būtu jāstrādā mazāk, taču šāda situācija nav izdevīga darba devējam – apmaksāt virsstundas un vēl piesaistīt papildu darbiniekus.
Sabiedrībai būtu jāstāsta, kas cilvēkam pienākas. Šajā gadījumā cilvēks pats piekrita, bet, iespējams, nemaz nezināja, ka viņam par virsstundām pienākas papildu samaksa. Tāpēc valsts institūcijām jāstrādā, lai vairāk izglītotu mūsu cilvēkus.
Kādās jomās vēl tiek strādāts, ko nepieciešams uzlabot?
Taksometri, tas ir īpašs stāsts. Budžeta ieņēmumi ir diezgan nelieli, veicam auditus. Vienlaikus jāatzīmē, ka taksometru nozarē vēl ir daudz kas darāms, ir arī “baltie numuri”, Taxify, Yandex u.c., kur nodokļi iet garām.
Vai, piemēram, Taxify, Yandex ir grūti izkontrolēt?
Jā, Taxify ir Igaunijas uzņēmums, Latvijā tas reģistrēts kā PVN maksātājs. Faktiski šobrīd attiecībā uz Taxify iegūt informāciju ir problemātiski. Mēs sadarbojamies ar Igaunijas nodokļu administrāciju, lai iegūtu datus no Taxify – kāda naudas plūsma caur šo uzņēmumu ir gājusi cauri. Vietējais Taxify šādu informāciju atsakās sniegt, atsakās sniegt informāciju par klientiem.
Vēl viena iespēja šajā situācijā, ko redzam, - ja nepalīdz igauņi, vērsīsimies bankās, lai noskaidrotu, kāda nauda no Latvijas kartēm “aiziet”. Taksometru jomā vēl ir daudz ko darīt.
Kas izdarīts būvniecības jomā?
Liels budžeta ieņēmumu pieaugums – 49% pret 2017.gadu - ir būvniecībā. Tas varētu būt saistāms, ka ir attīstījusies būvniecība, pieejamas Eiropas naudas.
Šajā jomā esam darbojušies ar elektronisko darba laika uzskaiti. Sistēma ir ieviesta projektos, kuri pārsniedz miljonu eiro, šobrīd tiek strādāts arī pie būvniecības informācijas sistēmas, kurā būs pieejama informācija par nostrādātajām darba stundām.
Strādājam arī pie tā, lai samazinātu slieksni, no kura jābūt elektroniskajai darba laika uzskaitei. Slieksnis varētu būt no 200 tūkstošiem eiro.
Būvniecības nozare prioritāte būs arī 2019.gadā. Ja 2018.gadā aktīvi strādājām pie elektroniskās darba laika uzskaites, tad 2019.gadā šajā nozarē mēs pastiprināti pievērsīsimies aplokšņu algu izmaksāšanai un apkarošanai.
Savukārt cīņā ar PVN krāpšanu ir daļa uzņēmumu, kurus mēs slēdzam ārā no PVN maksātāju reģistra, tie ir tādi, kuri ir iesaistīti PVN shēmošanā. Esam aprēķinājuši, ka šādu uzņēmumu dzīves cikls ir no trim līdz sešiem mēnešiem. Nodokļu kontroles procesā savlaicīgi izslēdzot šādus uzņēmumus no PVN, šogad 10 mēnešos esam novērsuši zaudējumus valsts budžetā 50 miljonu eiro apjomā.
Jau divus gadus esam ieviesuši tā saucamo riskanto darījumu partneru monitoringu. Ja mēs ieraugām, ka normāli strādājošs uzņēmums, kura maksājamie nodokļi valsts budžetā ir 100 tūkst. eiro un vairāk, sadarbojas ar riskantu darījumu partneri, mēs šādiem uzņēmumiem rakstām vēstules, ka attiecīgā uzņēmuma konkrētais darījuma partneris ir iesaistījies PVN shēmās, lai izvairītos no PVN, un aicinām uzņēmumu pārskatīt savu sadarbību ar šādu vai līdzīgu darījumu partneri. Panākot uzņēmumu uzvedības maiņu, šādā veidā budžetā šogad 10 mēnešos esam ieguvuši papildu 1,7 milj. eiro, proti, bez būtisku resursu ieguldījuma tiek panākts budžetā iemaksājamā PVN apjoms.
Kopumā palielinās arī uzņēmumu skaits, kuri pēc VID audita turpina strādāt. Daļā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši. Mūsu mērķis nav panākt, lai uzņēmums pēc audita beidz savu darbību, mēs savās pārbaudēs strādājam ar uzņēmumu, mēģinot panākt, lai tas maksā nodokļus. Tāpēc arī esam saīsinājuši audita termiņus.
Indikators, kas norāda, ka strādājam pareizajā virzienā, ir arī uzņēmumi, kurus sauc par “buferiem”, caur kuriem PVN izkrāpšanas ķēdēs tiek veikta preču vai pakalpojumu realizācija, lai netiktu samaksāti nodokļi. Šajā jomā šādu starpniekuzņēmumu skaits ir būtiski samazināts. Veicot pārbaudes reālajā laikā, mēs tos savlaicīgi identificējam un izslēdzam ārā “no spēles”.
Parasti uzņēmumi, kuri krāpjas, deklarācijas piekoriģē, kādas nepieciešamas, uz mēneša beigām. Mēs šādiem uzņēmumiem, tos identificējot, neļaujam “nodzīvot” līdz mēneša beigām, mēs jau mēneša vidū esam identificējuši, ka darījuma partneri ir riskanti, sākam pētīt darījuma partnerus, piegādes.
Uzlabojies arī nodokļu piedziņas process 2018.gadā. Ja veicam auditu, mēs paralēli tam, skatoties uz to, kas darīts pagātnē, vērtējam, ko uzņēmums dara pašlaik – ar ko sadarbojas, ko iegādājas, kādas ir uzņēmuma piegādes un tā tālāk. Piedziņas kolēģiem laikus nosūtām informāciju par potenciālajiem parādniekiem.
Samazinājies arī uzņēmumu skaits, kuri iegādājas dažādas dārgas preces ar nulles PVN “saimnieciskajai darbībai”. Savulaik diezgan daudz bija tādu uzņēmumu, kuri iegādājās preces, tās reģistrēja kā nepieciešamas saimnieciskajai darbībai, taču tās tika lietotas privātām vajadzībām.
Piemēram – ziedu veikals, taču saimnieciskajai darbībai iegādājies kuteri?
Jā, tieši tā. Šādos gadījumos mēs uzreiz vēršamies pie uzņēmuma, norādot – kas tā par saimniecisko darbību, lūdzu, maksā PVN, jo esi iegādājies šādu preci.
Ik pa laikam tiek runāts par autoservisiem. Kas izdarīts, ko plānots darīt?
Autoservisi ir viena no tēmām, kuru arī Auto asociācija ir izvirzījusi kā vienu no risināmajiem jautājumiem. Auto asociācija sadarbībā ar mums ir veikusi pētījumu attiecībā uz to, kādi ir servisi, kāpēc ir tāds ēnu ekonomikas īpatsvars. Ir skaidrs, ka VID viens pats šo problēmu nevar novērst, nepieciešams sakārtot normatīvo regulējumu. Šobrīd jebkura garāža var kļūt par servisu un katru šādu servisu mēs nevaram pārbaudīt.
Šajā gadījumā nepieciešams domāt par prasībām, kas ir serviss. Varbūt arī jādomā par servisu licencēšanu, personāla licencēšanu. Sākotnēji nepieciešams sakārtot vidi, jo pamēģinājām pirms kāda laika uz šādiem servisiem aizdoties, varam organizēt kontrolpirkumu, auto tiks sataisīts, tad būs skaidras naudas norēķins, bet tas ir laikietilpīgi un neatmaksājās.
Tāpēc, kā jau minēju, iesākumā jāsakārto tas, kas vispār var būt serviss. Pēc tam jau var domāt par kontrolēm. Protams, ja esam konstatējuši aplokšņu algas, kases aparātu nelietošanu, tad mēs strādājam. Reizēm arī atnāk informācija par nelegāliem servisiem, tad mēs, protams, ejam un pārbaudām, bet šobrīd tā nav prioritārā nozare.
Vēlreiz atskatoties uz VID nodokļu kontroles rezultātiem, varu teikt, ka tie ir vērtējami ļoti labi, kopumā 2018.gada 10 mēnešos esam novērsuši zaudējumus valsts budžetam 138.8 milj. eur apjomā, salīdzinājumam VID uzturēšanas budžets 2018.gadā bija 133,7 milj. eur.
