"Zaļās" enerģijas ražotāji atbild EM priekšlikumam par OIK likvidēšanu

VAS "Latvenergo" filiāles Mācību un energopētniecības centra laukumā notiek elektrodrošības stunda ar demonstrējumiem pirms skolas brīvlaika.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Ekonomikas ministrijas (EM) virzītais priekšlikums no 2022.gada likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) paredz atbalstīt fosilos energoresursus, pauž atjaunīgo energoresursu (AER) ražotāju pārstāvji.

Pirmdien, 7.janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē plānots izskatīt EM izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", kas paredz no 2022.gada atcelt OIK, valsts atbalstu "zaļās" enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem.

Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022.gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar 2022.gada 1.janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.

Tomēr virkne "zaļās" enerģijas ražotāju pauduši kritiku par EM izstrādātajiem priekšlikumiem.

Fonda "BaltCap Infrastruktūras Fonds" un biogāzes staciju īpašnieka "Anaerobic Holding" pārstāvis Matīss Paegle vēstulē valdības pārstāvjiem norāda, ka EM piedāvājums ir diskriminējošs, bez pienācīgas risku analīzes un var radīt Latvijas valstij pienākumu atlīdzināt elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no AER un secīgi ārvalstu investoriem zaudējumus, kuru apmērs pēc pašreizējām aplēsēm kopumā pārsniedz obligātā iepirkuma darbības laikā un tā ietvaros veicamo maksājumu summu.

Paegle aicina EM un valdību atturēties no šī jautājuma apspriešanas līdz brīdim, kad būs sagatavots kvalitatīvs, pamatots un pārdomāts materiāls lēmumu pieņemšanai.

Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš atzīts, ka EM izstrādātais konceptuālais ziņojums ir sagatavots bez pienācīgas situācijas analīzes un aprēķiniem, turklāt asociācija kategoriski iebilst pret ministrijas vēlmi turpināt atbalstīt fosilās enerģijas izmantošanu caur valsts budžetu un pārvades tīkla tarifiem. Tāpat Latvijas Biogāzes asociācija ir pret plānotajiem grozījumiem kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķināšanai.

AS "Graanul Invest" vēstulē pauž, ka kompānija neiebilstu, ka elektroenerģijas lietotāju kopējie izdevumi par atbalstu elektroenerģijai no AER tiek ierobežoti līdz 0,3% no IKP, tomēr "Graanul Invest" nepiekrīt, ka šajā izdevumu apmērā tiek ieskaitīts arī atbalsts elektroenerģijai no fosilajiem energoresursiem.

Arī "Graanul Invest" pārstāvji uzskata, ka EM sagatavotais ziņojums un priekšlikumi neparedz konkrētu rīcības plānu.

Savukārt Finanšu ministrija pauda bažas, ka EM priekšlikums mainīt mehānisma darbību no tāda, kur izmaksas sedz patērētāji, uz tādu, kur izmaksas sedz valsts budžets, nozīmētu, ka lielākā daļa ar attiecīgās elektroenerģijas ražošanas staciju saistītajiem riskiem tiks pārnesti uz publisko partneri un sekojoši aktīvi pēc ekonomiskās būtības būtu attiecināmi kā vispārējās valdības sektora aktīvi, radot negatīvu ietekmi uz budžeta bilanci un valsts parādu.

LETA jau vēstīja, ka 2018.gada septembrī EM nodeva saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai". Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstīja ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz 2018.gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.

EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.

Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi.

Uz augšu