/nginx/o/2019/01/04/11695005t1h422e.jpg)
Katru gadu decembrī tūkstošiem cilvēku dodas svētceļojumā uz Turcijas pilsētu Konju, kur desmit dienu garumā tiek izrādīts gods 13. gadsimta sūfistu mistiķim un dzejniekam Dželāledīnam Rūmī. Svinību krāšņākā daļa ir virpuļojošo dervišu dejas, raksta aģentūra AP.
Rūmī dzimis Persijā, taču vēlāk apmetās uz dzīvi Konjā. Tur Rūmī pavadīja savas dzīves nogali un pirms 745 gadiem tika apglabāts. Pēc Rūmī nāves viņa sekotāji nodibināja Mevlevi ordeni - islāma misticisma sūfisma atzaru.
Derviši 17.decembrī svin Rūmī aiziešanu no šīs pasaules. Rūmī uzskatīja, ka nāve ir brīdis, kad notiek savienošanās ar dievišķo.
Pavēršot vienu roku pret debesīm un otru pret zemi, derviši virpuļo tradicionālajā dejā samā, kas pirms desmit gadiem tika iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā un mutiskā mantojuma sarakstā. Dejas laikā derviši skandē Allāha vārdu un griežas arvien straujākos virpuļos, nonākot transa stāvoklī. Viņi uzskata, ka tas palīdz pietuvoties dievam.
Derviši valkā cilindriskas formas cepures, kas simbolizē kapakmeni, un baltus, plandošus tērpus, kas atgādina līķautus.
Lai arī Turcijā 20.gados reliģiskie ordeņi tika aizliegti, derviši savus rituālus turpināja un kļuva par valsts tūrisma kampaņu simbolu.
Ik gadu tūkstošiem svētceļnieku un tūristu apmeklē Rūmī kapavietu Konjā.
Vairums dervišu ir vīrieši. Taču dažas sūfistu ložas pēc gadu tūkstošu mijas atļāva arī sieviešu uzņemšanu.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)