Šogad pasaulē uzmanība jāpievērš Krievijas-Ukrainas attiecībām, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa politikai, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Eksperts: Šogad pasaulē uzmanība jāpievērš Krievijas-Ukrainas attiecībām un Trampa politikai (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot 2019.gada izaicinājumus pasaulē, Sprūds minēja, ka pastāv konflikta risks starp Krieviju un Ukrainu, saistībā ar situāciju Austrumukrainā un saspīlējumu Kerčas šaurumā. "Konflikts kaut kādā fāzē ir neizbēgams. Abas valstis vadās pēc pilnīgi dažādiem pieņēmumiem, un de facto Krievijas spēku izkārtojums ir tāds, kāds tas ir, par spīti tam, ka valstis neatzīst Krimas aneksiju. Šobrīd Krievija uzskata Kerčas ūdeņus par saviem iekšējiem ūdeņiem, Krimu par savu un no konflikta ir grūti izvairīties," teica eksperts.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kura reitingi šobrīd neesot paši augstākie, kaut kāda veida konflikts un pretstāvēšana nebūt nav neizdevīga. Pastāv zināmi konflikta riski, kas, cerams, aprobežosies ar diplomātiskām izpausmēm, cerību pauda eksperts, vienlaikus neizslēdzot konflikta saasināšanos.
Saistībā ar ASV politiku LĀI direktoru piesardzīgu dara ASV aizsardzības ministra Džima Matisa aiziešana no amata. Matiss, kā skaidroja Sprūds, bijis Baltijas reģiona sabiedrotais un uzskatīts par vienīgo redzamāko sabiedroto ASV administrācijā. "Tā politika, ko realizē Tramps, rada daudz jautājumus. Šķiet, ka Trampam ir labākas attiecības ar pretiniekiem, nevis ar sabiedrotajiem, uz ko norādījis arī Matiss. Trampa pasaules redzējums nav labs mazām valstīm," piebilda eksperts.
No Latvijas skatu punkta raugoties, mazai valstij ārvalstīs notiekošais ir absolūti svarīgi un izšķiroši, uzsvēra Sprūds. "Atceroties momentus mūsu vēsturē, tie ir lielā mērā ārējo faktoru definēti. Esam stājušies līdzīgi domājošās aliansēs, tiekušies pēc tā, lai nebūtu vieni paši. Tomēr tajā brīdī, kad esam iestājušies, visas šīs alianses ir uz jautājuma zīmes," minēja LĀI direktors.
"Tendence 2019.gadā nav ar augšupejošu līkni, bet vairāk ar lejupejošu līkni. Iespēju robežās Latvijai jāturpina meklēt sabiedrotie," norādīja Sprūds, piebilstot, ka starp Latvijas priekšā esošajām dilemmām izvēles nebūs vienkāršas, ko pierādot arī balsojums par ANO migrācijas kompaktu. "Izaicinājums Latvijai ir, lai mēs pienesam labumu līdzīgi domājošām aliansēm, tādā veidā tās stiprinot," uzsvēra eksperts.
Vienlaikus viņš aicināja atcerēties, ka Latvija nebūs izšķiroša jautājumā, cik šīs alianses būs veselīgas, jo tas tiks lemts lielo valstu galvaspilsētās un lielo valstu līderu prātos.
Pērn iezīmējusies aina, ka Latvija it kā dzīvo līdzīgi domājošās kopienās, tomēr izrādījies, ka nemaz tik līdzīgi domājošas šo kopienu valstis nav, ko pierādījis ANO migrācijas kompakts. "Saistībā ar šo kompaktu notika sadalījums starp valstīm un sadalījums arī sabiedrībā. Pēc šīm vēlēšanām ir skaidrs, ka vēlamies eiroatlantisko modeli, tomēr eiroatlantiskajā kopienā šobrīd ir dažādi attīstības modeļi, tādēļ ir jautājums, kuru mēs izvēlamies. Vai būsim vairāk ar eiropiešiem vai ASV? Vai tiesiskuma jautājumos būsim ar Vāciju vai Poliju? Izvēles nav patīkamas un tajās ir zināmi riska elementi," brīdināja Sprūds.