/nginx/o/2019/01/07/11700141t1h5dcd.jpg)
Ja tu vēlies kaut ko atrisināt vai radīt, vispirms pamēģini pagarlaikoties. Tādi ir secinājumi, kas radušies pēc jauna pētījuma, kurā atklājās, ka garlaicība var indivīdā izraisīt produktivitāti un kreativitāti.
Garlaicība ir laba priekš tevis, ja tu garlaikojies pareizi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Academy of Management Discoveries”, cilvēki, kuri veica garlaicību izraisošu uzdevumu (krāsainu pupu šķirošanu), vēlāk uzrādīja labākus rezultātus radošos uzdevumos nekā tie, kuri pirms tam veica interesantākas nodarbes.
Uzdevums, kas abām pētījuma dalībnieku grupām bija jāveic, bija šāds: jāizdomā tāds attaisnojums par kavēšanos, lai kāds netiktu nostādīts sliktā gaismā. Iepriekš nogarlaikojušies pētījuma dalībnieki bija ievērojami labāki šajā uzdevumā nekā tie, kurus garlaicība nebija skārusi.
Garlaicība rosina kreativitāti
Pašos pamatos garlaicība ir “meklējumi pēc neapmierināto neironu stimulācijas”, teica psihologs Sandi Manns. “Ja mēs nevaram šo apmierinājumu atrast, to radīs mūsu prāts.”
Kā parādīts pētījumā, garlaicība palielina radošās problēmu risināšanas spējas, ļaujot prātam sapņot.
“Nav cita veida kā saņemt šo stimulu, tāpēc tas jāmeklē savā galvā. Tu varētu būt pārsteigts par iznākumu,” piebilda Manns.
Garlaicība ir laba cilvēka garīgajai veselībai
Laiska sapņošana var būt laba atelpa, kas sniedz īsu atpūtu no ikdienas dzīves. Tomēr novēršanās no datora ekrāna, darba un citiem stresoriem, līdz sāc just garlaicību, var būt ļoti vērtīga tavai garīgajai veselībai. Pētījumos ir pierādīts, ka, piemēram, darba e-pasti, sociālie tīkli un iepazīšanās aplikācijas var pamatīgi kaitēt garīgajai veselībai, tāpēc īss garlaicības mirklis ir labākais veids, kā nedaudz atgūties.
Kā uzreiz sākt garlaikoties?
Manns atklāj, ka svarīgi ir nesajaukt garlaicību ar relaksāciju. Apzinātas relaksācijas aktivitātes, kā joga vai meditācija, vajadzīgo radošo stimulu, visticamāk, nesniegs.
Lai piedzīvotu īstu garlaicību, nepieciešams veikt aktivitātes, kas nepieprasa īpašu koncentrāciju, piemēram, pastaigu pa zināmu maršrutu, peldēšanu vai pat vienkāršu sēdēšanu, ļaujot prātam brīvi grimt domās. Tajā brīdī ir svarīgi izslēgt savu viedtālruni un citas ierīces, kas var novērst garlaicību. Paradoksāli, bet tieši modernās tehnoloģijas reizē liedz mums iespēju garlaikoties un nesniedz pietiekami kvalitatīvu izklaidi.
“Mēs nemitīgi cenšamies ar ierīcēm aizbaidīt prom garlaicību, tomēr tā vietā mums vajadzētu reizēm ļauties garlaicībai un īsiem apceres mirkļiem,” teica Manns.
Tāpēc nākamreiz, kad pārtikas veikalā stāvi garā rindā vai sēdi garlaicīgā sanāksmē, liec mierā viedtālruni un ļaujies garlaicībai.