Latvijā šobrīd ir 59 uz mūžu notiesāti ieslodzītie - viena sieviete un 58 vīrieši. Lai gan pats vārdu salikums "uz mūžu notiesātais" sevī ietver atlikušās dzīves pavadīšanu aiz restēm, apžēlošana un iznākšana brīvībā šiem cilvēkiem tomēr ir iespējama, skaidro raidījums "4. studija".
Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, Daugavpilī, atrodas cietums, kas paredzēts uz mūžu ieslodzītajiem. Šeit ieslodzītie paveikuši īpaši nežēlīgus noziegumus, piemēram, slepkavības.
Kā norāda Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāja, Ilona Spure, uz mūžu ieslodzītajiem tomēr ir iespēja reiz iznākt brīvībā.
"Ieslodzīšana nav institūcijas atriebība," skaidro Spure, "tā ir soda izpilde (..). Ja cilvēks tomēr var pretendēt uz iznākšanu brīvībā, tad mūsu uzdevums ir rūpēties par sabiedrības drošību."
Ja ieslodzītais ilgākā laika posmā sevi ir parādījis no labās puses un vēlas laboties, tad viņam ir iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs un resocializācijas pasākumos. Piedalīšanās šajos pasākumos un priekšzīmīga uzvedība ir daži no nosacījumiem, lai pretendētu uz pirmstermiņa atbrīvošanu.
"Ja notiesāties ir sasniedzis, piemēram, 24 gadus no šīs soda izpildes, viņš var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību. Ja ieslodzīties uz elektronisko uzraudzību nepretendē, bet tikai uz pirmstermiņa atbrīvošanu, tad tas ir tiesas lēmums un virkne nosacījumu," skaidro Spure.
Līdz šim ir bijis tikai viens precedents, kad notiesāties lūdzis pirmstermiņa atbrīvošanu, taču tiesa lēmumu noraidījusi.
Ieslodzītajiem pastāv iespēja arī lūgt apžēlošanu, vēršoties pie prezidenta. Tās personas, kas notiesātas uz mūžu, apžēlošanu var lūgt tikai pēc 20 gadu ilga soda izciešanas.
Raimonda Vējoņa prezidentūras laikā neviena persona nav lūgusi apžēlošanu.
"Līdz šim 10 mūža ieslodzītajiem ir bijušas šādas tiesības lūgt apžēlošanu. Septiņi no viņiem ir šīs tiesības izmantojuši, bet visi šie iesniegumi Apžēlošanas komisijā ir atteikti," saka Spure.