Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" konstatēto risku mazināšanai galvenais ir praktiski darbi, nevis tikai normatīvo aktu uzlabošana, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzsvēra rekomendāciju īstenošanā iesaistīto iestāžu pārstāvji.
Atbildīgo iestāžu pārstāvji komisijā stāstīja, kā tām sokas ar pērn rudenī valdībā apstiprinātā pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma risku finansēšanas novēršanai izpildi. Plānā ietvertie pasākumi ir jārealizē līdz 31.decembrim.
Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzsvēra, ka no saturiskās puses plāns ir ambiciozs, bet tajā nav precīzi definēts, kuri pasākumi ir izšķiroši. Pēc viņas teiktā, viena no svarīgākajām lietām ir uzraudzība pār "ABLV Bank" likvidāciju. Tāpat svarīgas jomas, kurām tiks pievērsta uzmanība, ir terorisma finansēšanas jautājumi, izmeklēšanas efektivitāte un nacionālo risku novērtējums.
Katrai plānā iesaistītajai institūcijai ir sava atbildības joma plāna pasākumu ieviešanai. Kontroles dienests, kas ir atbildīgs par finanšu izlūkošanu, visus tam paredzētos pasākumus jau esot sācis, turklāt daļa esot pabeigti. Znotiņa uzsvēra, ka Latvija kopumā gan vēl esot ceļa sākumā, tāpēc patlaban nav pamats lielam optimismam. "Svarīgākais - ko darīsim ar "ABLV Bank" likvidācijas procesu, kā tas attīstīsies," uzskata dienesta pārstāve.
Znotiņa vērsa deputātu uzmanību, ka patlaban svarīgs ir arī jautājums par iestāžu kapacitātes celšanu un to nodrošināšana ar atbilstošiem budžeta līdzekļiem. "Ja līdz maijam un jūnijam nesaņemam finansējumu, tad pilnīgi visi plānā ietvertie pasākumi ir apdraudēti," brīdināja Znotiņa.
Znotiņa arī aicināja parlamenta deputātus iekļauties kopējā taktikā cīņai pret naudas atmazgāšanu, proti, popularizēt mērķi novērst šādus noziegumus, kā arī novērst tehniskas nepilnības normatīvajos aktos pirms došanās atvaļinājumos. "Jūnijs ir pēdējais termiņš, kad tehniskas neatbilstības jānovērš, jo tad būs jāziņo par paveikto. Saeima ir tā, kas spēj palīdzēt tehniskās nepilnības novērst un pilnveidot normatīvos aktus," norādīja Znotiņa.
Viņa arī aicināja Saeimu, skatot dažādus likumprojektus, būt vienotai izpratnē par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu. "Piemēram, nekustamo īpašumu sektorā tiek veikti kādi grozījumi, kas tiešā veidā naudas atmazgāšanas jomu neskar, taču šie grozījumi var ietekmēt "Moneyval" secinājumus, jo būsim izveidojuši jaunus "caurumus"," uzsvēra Kontroles dienesta vadītāja.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs apgalvoja, ka pēdējo mēnešu laikā ministrija aktīvi domā par Kontroles dienesta kapacitātes celšanu, tostarp atalgojuma palielināšanu dienesta darbiniekiem jau šogad. Dienestā plānots izveidot arī papildu 16 darba vietas. Arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tiekot meklēti papildu darbinieki.
Ierēdnis informēja, ka kopumā pērn saistībā ar cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju uzlikts arests naudas līdzekļiem vismaz 95,5 miljonu eiro apmērā. Savukārt aptuveni pieci miljoni eiro, kas atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu, ir ieskaitīti valsts budžetā. "Ledus pērn ir būtiski izkustējies, taču skaidrs, ka vēl daudz darāmā," uzsvēra Trofimovs.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina atgādināja, ka "Moneyval" ziņojumā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu. Šīs problēmas risināšanai Uzņēmumu reģistram (UR) nepieciešams attīstīt informācijas sistēmas, taču, kavējoties valsts budžeta pieņemšanai, UR neesot līdzekļu sistēmu ieviešanai un pabeigšanai.
Pērn no UR izslēgti 15 000 neaktīvu komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl 7000 šādu komercsabiedrību, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā, norādīja Medina.
Ierēdne vērsa uzmanību, ka starptautiskos ekspertus interesēs reāli paveiktie darbi. "Kad mūs šogad vasarā un rudenī novērtēs, tad nevērtēs likumus, bet to, cik uzraugi aktīvi veikuši pasākumus," paziņoja Medina.
Tikmēr Ārlietu ministrijas parlamentāra sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) uzsvēra, ka "ABLV Bank" likvidācijas jautājums Latvijai būs izšķirošs, vērtējot jautājumu par valsts iekļaušanu tā sauktajā "pelēkajā sarakstā". "Galvenā problēma nav likumdošana, bet praktiskā sfēra, lai būtu praktiskas izmeklēšanas. Tas nozīmē ne tikai likumu pieņemšanu, bet praktisko darbu uzlabošanu. Ja nespēsim īstenot pasākuma plānā ietverto, nokļūsim pastiprinātā uzraudzība, kas nozīmē riskus Latvijas ekonomikai," norādīja amatpersona.
Viena no tiesībsargājošām iestādēm, kura nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, ir pieminētā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Pērn šajā iestādē sākti 90 kriminālprocesi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālvajāšanai nodota 21 lieta, tostarp, deviņi kriminālprocesi nosūtīti ārvalstīm, bet 11 Latvijas prokuratūrai. Pērn Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde no Kontroles dienesta saņēmusi 190 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP) gan izteica šaubas, vai gada laikā ir iespējams paveikt visus minētajā plānā paredzētos pasākumus, tāpēc politiķiem un iesaistītajām pusēm ir svarīgi demonstrēt apņēmību cīņai ar naudas atmazgāšanu. Viņš solīja, ka "Moneyval" norādīto risku mazināšana no komisijas darbakārtības nepazudīs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu un brīdinājusi par iekļaušanu "pelēkajā sarakstā", ja netiks panākti uzlabojumi. Tās ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.
"Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.