Maķedonijas parlamenta deputāti trešdien uzsākuši pēdējās debates pirms balsojuma par valsts pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju, kā to paredz ar Grieķiju panāktā vienošanās, kas paver ceļu valsts dalībai Eiropas Savienībā un NATO.
Maķedonijas likumdevēji sāk pēdējās debates par valsts pārdēvēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Centriski labējās opozīcijas deputāti boikotē trešdienas sēdi, bet nacionālisti pie parlamenta ēkas rīko protestus, nosaukuma maiņu dēvējot par "valsts nodevību".
Lai konstitūcijas grozījumi tiktu pieņemti, par tiem jānobalso vismaz 80 no 120 deputātiem.
Pagaidām nav skaidrs, kad balsojums varētu notikt. Parlamenta spīkers Talats Džaferi pagājušajā mēnesī sacīja, ka balsojumam jānotiek līdz 15.janvārim.
Referendumā 30.septembrī vairums tā dalībnieku atbalstīja valsts nosaukuma maiņu, taču tautas nobalsošanu nevarēja uzskatīt par notikušu zemās aktivitātes dēļ.
Maķedonijas valdība pēc tam lemšanu par valsts nosaukuma maiņu nodeva parlamentam.
Vienošanos par Maķedonijas nosaukuma maiņu jūnijā parakstīja Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs un Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.