No š. g. 12. janvāra līdz 10. martam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB) pirmo reizi Baltijas reģionā sadarbībā ar Borisa Lurje Mākslas fondu (Boris Lurie Art Foundation) Ņujorkā viesosies izstāde “Boriss Lurje un NO!art”. Mākslas zinātnieces, kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā ekspozīcijā būs aplūkojami kustības NO!art pārstāvja, bijušā rīdzinieka Borisa Lurje (Boris Lurie, 1924–2008), viņa domubiedru Sema Gudmena (Sam Goodman, 1919–1967) un Stenlija Fišera (Stanley Fisher, 1926–1980), kā arī daudzu citu mākslinieku darbi.

“Izstāde turpina vienu no Mākslas muzejam RĪGAS BIRŽA svarīgajiem darbības virzieniem – iepazīstināt apmeklētājus ar 20. gadsimta mākslas vēsturi, šajā gadījumā – ar tik spilgtu un neparastu kontrkultūras parādību kā NO!art kustība. Sociāli un politiski aktīvie sava ceļa gājēji, kā Boriss Lurje, Sems Gudmens, Stenlijs Fišers, Ņujorkas kultūras dzīvē tiek atpazīti kā nepiekāpīgie opozicionāri, kuriem NO!art gars un 1960. gadu sākuma izstādes ir kļuvušas par impulsiem radošiem meklējumiem mūža garumā,” stāsta Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja Daiga Upeniece.

“Šajā projektā akcentēts laika posms no 1959. līdz 1964. gadam, jo tas ir periods, kad NO!art aktivitātes aizsākās, notika grupas pamatsastāvā un bija visjaudīgākās. Vēlāk NO!art ideja aizvien vēl bija dzīva, tomēr daži tās atbalstītāji bija vai nu uzsākuši individuālu karjeru, apsīkuši vai miruši. Tieši Boriss Lurje konsekventi popularizējis NO!art pasaulē un tiek saistīts ar to. Šīs izstādes tēma ir gan Ņujorkas 60. gadu mākslas dzīve, andergraunds un NO!art, gan tādas lielās vēsturiskās traģēdijas kā ebreji un holokausts,” atzīmē kuratore Ivonna Veiherte.

Izstādes “Boriss Lurje un NO!art” norise Rīgā ir svarīga, jo šai pilsētai atvēlēta īpaša vieta mākslinieka biogrāfijā. No 1925. gada līdz Otrajam pasaules karam Lurje ģimene dzīvoja Rīgā. Boriss apmeklēja vācu ģimnāziju un prata latviešu valodu. Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu “In Riga”, kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.

Mediju tūrē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem būs iespēja aplūkot, filmēt un fotografēt ekspozīciju, kā arī tikties ar izstādes kuratori Ivonnu Veiherti, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāju Daigu Upenieci, Borisa Lurje Mākslas fonda padomnieku, izstādes projekta vadītāju Rafaelu Fostelu (Rafael Vostell) un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kuratori Faridu Zaletilo. Žurnālisti gūs ieskatu projekta tapšanas gaitā, tuvāk iepazīs ekspozīcijas specifiku un atklās pārstāvēto personību un mākslas darbu nozīmi plašākā kontekstā. Pēc oficiālās daļas paredzēts laiks individuālajām intervijām.

PAR IZSTĀDI

“NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!” Šis teikums tika publicēts Borisa Lurje (Boris Lurie, 1924–2008) izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā (The Gallery: Gertrude Stein) Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta NO!art kustībai, kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.

Kopīgo NO!art aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964. gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (Allan Kaprow, 1927–2006), Jajoi Kusama (Yayoi Kusama, 1929), Žans Žaks Lebels (Jean Jacques Lebel, 1936), Mišela Stjuarte (Michelle Stuart, 1938), Erro (1932), Volfs Fostels (Wolf Vostell, 1932–1998) un citi. Viens no kustības iniciatoriem un dibinātājiem ir bijušais rīdzinieks Boriss Lurje, kurš kopā ar Semu Gudmenu (Sam Goodman, 1919–1967) un Stenliju Fišeru (Stanley Fisher, 1926–1980) alternatīvajā “March” galerijā Ņujorkā rīkoja politiski un sociāli asas izstādes. To nosaukumi līdzinās manifestiem, kuri “kliedz, lai visi dzird” un pieprasa iesaistīties: “Vulgārā izstāde” (“Vulgar Show”), “Līdzdalības izstāde” (“Involvement Show”), “Nolemtība” (“Doom Show”). 1963. gadā Boriss Lurje kopā ar Ģertrūdi Stainu izveido jaunu izstāžu vietu – “The Gallery: Gertrude Stein”, kurā turpinās sadarbība ar NO!art māksliniekiem. Notiek “NĒ! izstāde” (“NO! Show”) un “NĒ! Skulptūras jeb Mēslu izstāde” (“NO!Sculpture (Shit) Show”).

Rīgā būs iespēja daļu no minēto ekspozīciju darbiem redzēt klātienē no 12. janvāra līdz 10. martam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA izstādē “Boriss Lurje un NO!art”, pateicoties Borisa Lurje Mākslas fondam (Boris Lurie Art Foundation) Ņujorkā, kura darbinieki glabā, pēta, popularizē šīs unikālās mākslas parādības mantojumu. Borisam Lurje un Ģertrūdei Stainai izveidojās attiecības mūža garumā, kopš 2008. gada viņa ir Borisa Lurje Mākslas fonda dibinātāja un prezidente. Un jautājums, ko Boriss Lurje ir uzdevis 1961. gada izstādes “Līdzdalība” saistībā: “Jaunas robežas..., vecas robežas. Vai tiesa, ka pasauli var pamodināt viens vienīgs cilvēks?” ir arī šīs 2019. gada izstādes pamatjautājums.

NO!art amerikāņu mākslinieku darbi ierosina paskatīties uz dažiem tā perioda pretējās politiskās sistēmas – bijušā padomju sektora – Baltijas reģiona principiālajiem brīvdomātājiem. Muzeja Boses zālē varēs aplūkot Baltijas nonkonformistu radošos meklējumus, kas bija laikmeta garam atbilstoši un sasaucās ar kopējo pasaules elpu. Šos tik ļoti dažādos māksliniekus – latvieti Visvaldi Ziediņu, lietuvieti Vincu Kisarausku (Vincas Kisarauskas), igauni Andresu Toltu (Andres Tolts) – vieno pārliecinoša ideoloģiskās konjunktūras ignorēšana un uzticība sev, pretēji laipošanai laicīgās padomju varas priekšā.

Brīdinājums: izstādē esošie mākslas darbi var ietvert vardarbības un seksuāla rakstura motīvus.