76 gadus vecā nopelniem bagātā pašmāju aktrise, kura vislabāk pazīstama ar Žurkas Kornēlijas lomu Latvijas Nacionālajā teātrī, sarunā ar žurnālu “Ieva” dalījās stāstos par savām jaunības dienām, atklājot arī vienu no briesmīgākajiem notikumiem, kuru pieredzējusi.
Pēc kāzām ar savu pirmo vīru un viņa iesaukšanas armijā Bless vakaros studēja, bet pa dienām strādāja prokuratūrā. Šo darbu jauno sievieti pamudinājusi pamest šausminoša kolēģes rīcība.
“Aizgāju no prokuratūras pēc tam, kad viena mana kolēģe, gudra piektā kursa studente, atnesa un prokuroram uz galda nolika saini, kurā bija nožņaugts bērniņš. Viņa bija nožņaugusi savu bērniņu. Viņai bija sagājis te [Svetlana rāda uz galvu]. Uzreiz uzrakstīju atlūgumu, tas bija neizturami. Milzīgs trieciens. Pēc daudziem gadiem šo sievieti satiku trolejbusā, viņa man sirsnīgi smaidīja, šķiet, gribēja kaut ko stāstīt, bet es uzreiz izkāpu – pieturā, kurā man nevajadzēja izkāpt,” izdevumam pavēstīja aktrise.
Bless uzskata, ka viņai bija jāaiziet no prokuratūras, “lai Dieviņš varētu darīt to, kas viņam bija jādara, – virzīt mani tālāk, jo man vajadzēja kļūt par aktrisi”.
Aktrise Svetlana Bless (dzimusi Bodniece) dzimusi 1942. gada 4. novembrī Krievijā, Omskas apgabalā.
Beigusi Rīgas 5. vidusskolu (1962), mācījusies LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē (1962–1964). Beigusi Cirka un estrādes mākslas skolu Maskavā (Klaunādes un muzikālā žanra nodaļu, 1968). Strādājusi Valmieras Drāmas teātrī (1969–1976).
Kopš 1977. gada Nacionālā teātra aktrise.
Aktrises radītās lomas nostiprinājušas komēdiju meistares slavu: Lūcija (I. Pinnes “Lielā cerību stunda”, 1977), Jūlīte, Viktorija, Arodbiedrība (P. Putniņa “Pasaulīt, tu ļaužu ēka…”, 1978, “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties”, 1985, “Ar būdu uz baznīcu”, 1987 un “Ar Dievu pie zemes”, 1991). Atšķirīgā toņkārtā, ar sirsnīgu labestību veidota Emīla vecmāmiņa (Ē. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”, 1979) un naivā krustmāte Anhelīna (A. Kasonas “Trešais vārds”, 1996). Nozīmīgs radošs sasniegums – cietā, likteņa piemeklētā Oliņiete (R. un M. Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, 1980).
Par nopelniem "politiskās kultūras” laukā 2000. gadā aktrise saņēmusi Spēlmaņu nakts speciālbalvu.
